Pasaulē
Kā aģentūru LETA informēja politiķa birojā, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts vērš uzmanību uz Latvijas pieņemto lēmumu, ka tuvāko gadu laikā izdevumus aizsardzībai tiks palielināti līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Viņš atzīmē, ka vairāk nekā 130 miljoni eiro jau tiek ieguldīti Latvijas aizsardzības industrijā. Pozņaka ieskatā, šie tēriņi nav tikai par drošību, bet arī par to, kā nauda nonāk atpakaļ ekonomikā un stiprina vietējos uzņēmumus.
EP deputāts klāsta, ka 18.martā valdība apstiprināja Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju līdz 2036.gadam. Tajā noteikts, ka vismaz 30% no bruņoto spēku līgumiem jāīsteno ar Latvijas uzņēmumu līdzdalību. Pēc politiķa domām, tas ir būtisks signāls, jo aizsardzība nav atsevišķa pasaule. Tā ir daļa no ekonomikas.
Viņš klāsta, ka mūsdienu aizsardzības risinājumi bieži ir ar divējādu pielietojumu - noder gan militāriem, gan civiliem mērķiem. Pozņaks atzīmēja, ka Latvijā jau patlaban ir piemēri, kas to apliecina. EP deputāts norāda, ka drons, kas paredzēts izlūkošanai, var tikpat labi analizēt lauksaimniecības platības vai mežu stāvokli. Grunts nestspējas modeļi tiek izmantoti ne tikai militārās tehnikas pārvietošanai, bet arī būvniecībā. Savukārt antibakteriāli pārsēji ir nepieciešami jebkurām brūcēm, ne tikai kaujas laukā.
"Kiberdrošība un informācijas tehnoloģiju risinājumi ir vajadzīgi gan armijai, gan sabiedrībai. Pat augstvērtīga, ilgi uzglabājama pārtika, ko ražo karavīriem, ir praktiska arī glābējiem, ceļotājiem un ikdienas dzīvei," pauž EP deputāts.
Viņš uzsvēra, ka Latvijā joprojām ir spēcīga apstrādes rūpniecība, īpaši metālapstrāde, taču globālajā ekonomikā eksporta tirgi ir mainīgi. Pozņaks skaidroja, ka krīzes brīžos Latvijas uzņēmējiem noderētu stabils, vietējs pasūtījumu apjoms. Viņaprāt, aizsardzības industrija var sniegt šo balstu - iespēju nodrošināt darba vietas, algas un investīcijas, kad ārējais pieprasījums samazinās.
"Šis nav jaunatklājums. Drošība vienmēr ir bijusi dzinējspēks ekonomikā un tehnoloģiju attīstībā. Jau 4.gadsimtā pirms mūsu ēras cilvēki sāka rūdīt tēraudu, jo bija vajadzīgi labāki ieroči - šodien tērauds ir ikdiena," norāda EP deputāts.
Viņš akcentē, ka Eiropā patlaban drošība ir reāla prioritāte, ne tikai runās, bet arī darbos. Pozņaks uzsvēra, ka Latvija var rēķināties ar Eiropas Savienības atbalstu, kas ļauj mērķus sasniegt vieglāk, savukārt mūsu uzdevums ir neļaut šo iespēju izšķiest birokrātijā vai politiskās cīņās, kur armija tiek pretnostatīta izglītībai vai veselības aprūpei.
LETA jau rakstīja, ka valdība 13.maijā slēgtā sēdē iepazinās ar plānu efektīvai aizsardzības un drošības finansējuma palielināšanai.
No lēmuma projekta izriet, ka valsts aizsardzības un drošības vajadzībām, NATO spēju mērķu sasniegšanai, kā arī militārajam atbalstam Ukrainai Ministru kabinets ar 2026.gadu plāno virzīties uz izdevumiem 5% apmērā no IKP.
Kā iespējamos papildu nepieciešamo izdevumu finansēšanas avotus paredzēts noteikt vispārējās valdības budžeta deficīta palielinājumu, kas 2025. - 2028.gada periodā tiek veikts saskaņā ar valsts izņēmuma klauzulas noteikumiem. No 2029.gada deficīta palielinājums tiek veikts par 0,5% no IKP, samazinot Fiskālās disciplīnas likumā noteikto minimāli plānojamo vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci.
Tāpat paredzēts valsts kapitālsabiedrībām pārskatīt savus ieņēmumu plānus turpmākajiem trīs gadiem un līdz 2025.gada 2.jūnijam iesniegt Valsts kancelejai (VK) priekšlikumus ziņojumam par iespējamiem ienākumu palielinājumiem, iepriekš saskaņojot tos ar kapitāldaļu turētāju.
Kā iespējamais avots minēts arī publiskās privātās partnerības (PPP) finansējumu AM investīcijām. Paredzēts, ka AM sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) līdz jūlijam sagatavos potenciālo PPP projektu sarakstu prioritārā secībā.
Tāpat paredzēts no 2029.gada iegūt finanšu resursus, efektivizējot publiskā sektora funkcijas, tajā skaitā veicot politikas izmaiņas, strukturālas reformas, izdevumu pārskatīšanu un izdevumu samazinājumu vispārējās valdības sektora institūcijām. Konceptuāli tiek atbalstīta Eiropas Savienības (ES) fondu izmantošana valsts aizsardzības un drošības vajadzībām.
Kā vienu no valsts bruto parāda samazināšanas pasākumiem plānots paredzēt valsts kapitālsabiedrību mazākuma daļu, kas ir ne mazākas kā 10%, atsavināšanu publiskajā piedāvājumā līdz 2029.gadam, tajā skaitā attiecībā uz tām komerciālajām valsts kapitālsabiedrībām, kurām atbilstoši normatīvajam regulējumam noteikts privatizācijas aizliegums. FM līdz jūnija beigām paredzēts iesniegt MK priekšlikumus turpmākajai rīcībai šī uzdevuma īstenošanai, tajā skaitā attiecībā uz grozījumu izdarīšanu normatīvajos aktos par privatizācijas aizlieguma atcelšanu.
Valdības lēmuma projekts arī paredz noteikt, ka aizsardzības finansējuma palielinājums tiek veikts tā, lai vispārējās valdības parāds nepārsniedz 55% no IKP.
