Pasaulē
Viņa sacīja, ka 2008.gadā, kad Krievija uzsāka karu pret Gruziju, 2014.gadā, kad Krievija okupēja Krimu, dažāda līmeņa sanāksmēs Baltijas valstis un atsevišķi partneri no Austrumeiropas vērsa uzmanību uz situāciju ar Krieviju un kāds patiesībā ir Putina režīms, tomēr iepriekš brīdinājumi netika uzklausīti, kas ir pretēji tam, kas notiek patlaban.
Kaljuranda norādīja, ka Igaunija vairāku gadu garumā aicināja sabiedrotos atvēlēt aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tādu pašu aicinājuma pauda bijušie ASV prezidenti Donalds Tramps un Baraks Obama, bet viņi to darīja "pārāk pieklājīgā veidā", tomēr Eiropa tam nepievērsa pienācīgu uzmanību. Igaunija turpināja uzstāt uz finansējuma palielinājumu aizsardzībai, jo valsts 2000.gadu sākumā pieņēma lēmumu to īstenot.
Tāpat EP deputāte norādīja, ka pēc 24.februāra, kad Krievija atkārtoti uzbruka Ukrainai, ievērojami pieaug to cilvēku skaits, kas pievienojas Igaunijas brīvprātīgās Aizsardzības līgai. Viņas ieskatā, cilvēki ir sapratuši, ka viņiem ir jābūt zinošiem, kā rīkoties krīzes situācijās, kā parūpēties par sevi un palīdzēt citiem.
Kaljuranda sacīja, ka Igaunijai kā mazai valstij, kas atrodas Eiropas perifērijā un Krievijas tuvumā, nav reāli būt pilnībā spējīgai sevi aizstāvēt, tāpēc ir NATO. Viņa pauda gandarījumu par Madridē notikušā NATO samita lēmumiem, kur Krievija tika atzīta par draudu. EP deputāte pauda cerību, ka nākamajā samitā Somija un Zviedrija būs NATO dalībvalstis, kas ievērojami palielinās aizsardzības un drošības spējas reģionā.
Diskusijā viņa arīdzan uzsvēra, ka Ukrainai nepieciešama militāra palīdzība, nevis birokrātiskas procedūras. Kaljuranda teica, ka sarunās ar kolēģiem no citiem reģioniem, viņi redz karu Ukrainā kā kaut ko, kas notiek Krievijas "pagalmā".
"Tā nav Krievijas problēma. Tā nav Eiropas problēma, tā ir globāla problēma, jo pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle ir pārkāpusi ANO statūtus. Tas nozīmē, ka Eiropā nevar būt drošības līdz pašreizējais Krievijas režīms netiks saukts pie atbildības," uzsvēra bijusī Igaunijas ārlietu ministre.
Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (NA) atzīmēja, ka Baltijas valstis pārtrauca izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem. Lai gan šāds ierosinājums tika izteikts jau martā, bija nepieciešami vairāki mēneši, lai arī citi saprastu, ka patiesībā visa Krievijas sabiedrība ir līdzatbildīga par režīma pastrādāto Ukrainā.
Tāpat Kols uzsvēra, ka Baltijas valstis zināja, ko Krievija domā un kādi ir tās patiesie nodomi, kad tā sāka pārrakstīt vēsturi. Rietumiem tas prasīja gadus, lai saprastu, ka Krievija patiešām sagroza vēsturi globālā mērogā. Ārlietu komisijas vadītājs kā piemēru minēja arī paziņojumu par gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecību, pret kuru bija iebildumi, jo to var izmantot kā ieroci. Viņš norādīja, ka vēl patlaban valstis ir atkarīgas no Krievijas gāzes un Putins to izmanto.
Runājot par NATO Madrides samitu, Kols atzīmēja, ka iepriekšējo samitu galvenā darba kārtība bija, kurš ieņems ģenerālsekretāra amatu, tomēr līdzīgi domājošām valstīm izdevās mainīt NATO nostāju, ka atturēšanas pamatā nevar būt tikai klātbūtne.
Ārlietu komisijas vadītājs sacīja, ka iepriekš, runājot par Krievijas aktivitātēm, Rietumi to uztvēra kā "ieroču žvadzināšanu", bet pēc notikumiem Bučā Krievija ir palīdzējusi Rietumiem atvērt acis uz zvērībām, kādas pastrādāja Krievija ar savu armiju un karaspēku.
Runājot par mācībām, Kols sacīja, ka Baltijas valstīm strādāt pie civilās aizsardzības. Viņš norādīja, ka valstīs nav pienācīgas infrastruktūras, lai "X stundā" cilvēkiem būtu, kur patverties. Tas padara Baltijas valstis ievainojamas.
Ārlietu komisijas vadītājs arīdzan uzsvēra, ka Baltijas valstis var ievērojami uzlabot sadarbību, piemēram, noslēdzot trīspusēju vienošanos, ka agresijas gadījumā valstīm nav jāgaida, kamēr NATO lems, vai iedarbināt 4. vai 5.pantu. Bruņotie spēki varētu doties palīgā kaimiņiem, ja Latvija, Lietuva un Igaunija vienotos par tūlītēju atbildes reakciju pret jebkādu ārēju apdraudējumu.
Diskusiju "Baltijas valstu drošība Krievijas agresijas Ukrainā ēnā: mācības un perspektīvas" rīkoja Latvijas Ārpolitikas institūts sadarbībā ar Konrāda-Adenauera fondu.
