Pasaulē
Patiešām, pārtikas cenas aug, un cilvēki meklē akcijas piedāvājumus, lielākoties izvēloties ne vietējos produktus, kas kļūst aizvien mazāk pieejami tiem, kuri nepelna tūkstošus. Kas pie tā ir vainīgs: ražotāji, kas prasa par savu produkciju augstu cenu, vai tirgotāji, kas uzliek milzīgus uzcenojumus?
Konkurences padome ir konstatējusi, ka līgumi, kurus mazumtirgotāji slēdz ar Latvijas olu, zivju, piena, gaļas, graudaugu un maizes produktu ražotājiem, dažkārt ir mazāk izdevi, nekā tie, kas noslēgti ar importa produkcijas piegādātājiem.
Turklāt bieži uzcenojums Latvijas produktiem ir būtiski lielāks.
Atsevišķiem vietējiem produktiem uzcenojums mazumtirdzniecības tīklos ir 70 %, 150 % un pat 300 %! Tas ir daiļrunīgi liecina par to, ka brīvais tirgus savā būtībā pie mums nepastāv, un produktu cenas bieži ne ar ko nav pamatotas.
Taisnīguma princips
Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija gatavo grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, kuru mērķis novērst pārtikas preču mazumtirdzniecībā īstenoto atšķirīgo attieksmi cenu veidošanā starp Latvijā un citās valstīs saražotajām pārtikas precēm, kā arī veicināt godīgu tirdzniecības praksi un vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū.
Minētie likuma grozījumi šobrīd ir saskaņošanas stadijā ar procesa dalībniekiem: uzņēmēju un tirgotāju organizācijām, pārtikas ražotājiem, lielajiem tirdzniecības tīkliem, lauksaimnieku apvienībām.
Grozījumu projekts paredz aizliegt diskriminēt piegādātājus, kad priekšroka tiek dota kādam konkrētam piegādātājam. Tādā veidā likumdevēji plāno novērst nelabvēlīgus konkurences apstākļus.
Tāpat plānots ieviest aizliegumu mainīt sortimentu veikalā, ja tirgotāji 30 dienu laikā nav rakstiski informējuši piegādātājus.
Sākotnējie priekšlikumi
Pirms šiem stingrajiem, taču vēl ne tik radikālajiem pasākumiem likumdevēji vairākas nedēļas nesteidzīgi prātoja, ko darīt ar cenām, lai cilvēki varētu iegādāties pamata pārtikas produktus, turklāt vietējos.
Koalīcija Ekonomikas ministrijas personā uzņēmās parūpēties par pārtikas cenu samazināšanu Latvijas veikalos, apsolot atrisināt šo jautājumu līdz gada beigām. Patērētāji ir jāaizsargā no Latvijas lielveikalu cenu patvaļas, kas, šķiet, ir noslēguši savstarpēju slepenu vienošanos.
Rezultātā Ekonomikas ministrija nāca klajā ar vairākiem priekšlikumiem. Lai gan tie vairs nav aktuāli, tos var minēt kā piemēru ierēdņu izdomai.
1. Noteikt uzcenojuma griestus ikdienas pārtikas preču patēriņa grozam, ierobežojot tirgotāju rīcības brīvību attiecībā uz izvēlēto cenu veidošanas politiku, kā arī nosakot zemāko cenu katrā preču kategorijā. Priekšlikums paredz nodefinēt ikdienas patēriņa preču grozu, kur katrā preču kategorijā mazumtirgotājam brīvi pēc savas izvēles būtu jāizvēlas vismaz viens savā mazumtirdzniecības tīklā esošs produkts, kuram jānosaka zemākā cena tirgū.
2. Likt tirgotājiem noteikt labvēlīgākus nosacījumus vietējo ražotāju pārtikas produktu iepirkšanai, kā arī visādi veicināt vietējo pārtikas produktu īpatsvara palielināšanu veikalos.
3. Piesaistīt Latvijā jaunus tirgotājus un atdzīvināt konkurenci.
4. Aizliegt mazumtirgotājiem utilizēt nepārdotās pārtikas preces, kas mudinātu mazumtirgotājus ziedot vai pārdot šos produktus par pazeminātu cenu, padarot preces pieejamākas. Šis modelis efektīvi darbojas Francijā, kur veikali ir spiesti samazināt preču cenu četras vai piecas dienas pirms to derīguma termiņa beigām, nevis tikai pēdējā dienā, un pēc tam tās nodot atpakaļ ražotājam.
5. Aizliegt mazumtirgotājiem piemērot pārmērīgas un ilgstošas atlaides pārtikas precēm, lai stabilizētu patēriņa cenas.
Tirgotājiem šie priekšlikumi, protams, nepatiks, toties iepriecinās pircējus.
Un, ja tirgotāji būs spītīgi un nepiekāpīgi, valsts var grozīt likumu par negodīgas tirdzniecības prakses aizliegumu, palielinot mazumtirgotāju atbildību par likuma pārkāpšanu līdz 4% no neto apgrozījuma.
Kā redzam, uzvarēja pēdējais variants, kas paredz komunikāciju ar tirgotājiem no “spēka” jeb likumdošanas pozīcijas.
Tirdzniecība un patriotisma jūtas
Ekonomikas ministrija rosina būtiski stiprināt tirgus uzraudzības mehānismus, tai skaitā piemērojot tirgotājiem par negodīgu praksi naudas sodus, kas 20 reizes pārsniegtu līdzšinējo apmēru, paziņoja ekonomikas ministrs VIKTORS VALAINIS. Tas nozīmē, ka naudas sodi tiks palielināti no 0,2 procentiem līdz 4 procentiem no gada apgrozījuma. Šādi stingri sodi jau sen tiek piemēroti Eiropā.
Samazinot vietējo produktu cenas, pircējiem tiek dota iespēja izrādīt patriotismu, kas nebija iespējams, raugoties uz augstajām cenām, piemēram, vietējiem tomātiem. Tāpēc, var teikt, ka cenas ir nacionālās pašapziņas jautājums.
Pirmo likuma grozījumu paketi plānots iesniegt valdībai līdz novembra beigām. Nu ko, dzīvosim – redzēsim.
Sagatavoja Tatjana ANDRIANOVA
