Pasaulē
Tāpat gaidāmas diskusijas par Krievijas iesaldēto aktīvu peļņas izmantošanu Ukrainas atbalstam, kā arī spiediena attiecībā pret Krieviju uzturēšanu un stiprināšanu.
Savukārt Tuvo Austrumu sadaļā paredzamas diskusijas par aktuālo situāciju Izraēlā, Libānā, palestīniešu teritorijās un reģionā kopumā, tai skaitā par iespējām novērst tālāku eskalāciju reģionā un nodrošināt nepieciešamo humāno palīdzību.
Konkurētspējas sadaļā plānota pirmā līderu diskusija par bijušā Itālijas premjerministra un bijušā Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidenta Mario Dragi septembrī publicēto ziņojumu par Eiropas konkurētspējas nākotni.
Savukārt migrācijas sadaļā paredzamas diskusijas par visaptverošu pieeju, lai risinātu izaicinājumus migrācijas jomā. Sagaidāms, ka tiks aptverti jautājumi par sadarbību ar trešajām valstīm, Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas stiprināšanu, kā arī cīņu pret migrantu instrumentalizāciju un cilvēku kontrabandu.
Papildus varētu tikt pārrunāta situācija Moldovā, tai skaitā Krievijas īstenotās destabilizējošās aktivitātes valstī, kā arī aktuālā situācija Gruzijā, sekojot pēdējiem lēmumiem, kas ir pretrunā ES vērtībām. Tāpat varētu tikt skarti jautājumi par situāciju Venecuēlā un Sudānā, kā arī par sagatavošanos ANO klimata pārmaiņu konferencei.
Latvija Eiropadomē iecerējusi paust nostāju, ka jāturpina kopīgais ES militārais atbalsts Ukrainai, kas ir balstīts Ukrainas vajadzībās un paredzams, kā arī norit bez kavēšanās. Tāpat Latvija aicinās palielināt līdzšinējos centienus aizsargāt Ukrainas kritisko energoinfrastruktūru, kā arī visos iespējamos veidos atbalstīt tās enerģētiskās apgādes drošības stiprināšanu ar skatu uz tuvojošos ziemu. Tāpat Latvija iestāsies par sankciju un citu ierobežojošu pasākumu turpināšanu, lai izdarītu spiedienu pret Krieviju.
Latvija iestāsies par aktīvu ES lomu krīzes Tuvajos Austrumos risināšanā, lai panāktu pēc iespējas drīzu pašreizējās krīzes apturēšanu, novēršot tālāku reģionālās situācijas pasliktināšanos. Latvija atbalstīs Dragi ziņojumā identificētos elementus, uz kuriem ir jāfokusējas, izstrādājot Eiropas Konkurētspējas stratēģiju, proti, inovāciju veicināšanu, regulējuma vienādošanu ES, kā arī virzību uz ekonomikas dekarbonizāciju, kas ir līdzsvarā ar ES konkurētspēju.
Latvija paudīs nostāju, ka sekmīgas migrācijas politikas izstrāde un ieviešana ir kopīgs ES izaicinājums. Tāpat Latvija iestāsies par ES līmeņa risinājumu migrantu instrumentalizācijas gadījumiem.
LETA jau rakstīja, ka septembrī publiskots bijušā ECB vadītāja Dragi ziņojums, kurā norādīts, ka ES nepieciešams ievērojami palielināt izdevumus, izmantojot kopīgas aizņemšanās mehānismus, lai finansētu investīcijas, jo bloks bīstami atpaliek no ASV.
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena pērn lūdza Dragi izstrādāt ziņojumu par ES iespējām palielināt produktivitāti laikā, kad pasaulē pieaug nedrošība un ekonomiskie izaicinājumi.
Ziņojumā teikts, ka ES nepieciešamas papildu investīcijas vismaz 750-800 miljardu eiro apmērā, kas veido gandrīz 5% no bloka iekšzemes kopprodukta (IKP).
Savā ziņojumā Dragi brīdina, ka Eiropa ieiet jaunā laikmetā, kurā pieaug ārvalstu radītā konkurence, bet samazinās piekļuve ārējiem tirgiem, jo konkurenti arvien biežāk rada šķēršļus brīvai tirdzniecībai.
Viņš norāda uz "lielo atšķirību" ekonomikas izaugsmē, kas ir izveidojusies starp ES un ASV, ko galvenokārt izraisījusi izteiktāka produktivitātes pieauguma tempa palēnināšanās Eiropā.
Dragi ziņojumā uzmanība pievērsta arī ES vājajai pozīcijai jauno tehnoloģiju jomā, kas nākotnē veicinās izaugsmi, un tajā teikts, ka tikai četri Eiropas uzņēmumi ir starp 50 pasaules vadošajiem tehnoloģiju uzņēmumiem.
