Pasaulē
Pastāstīšu par sava dēla pieredzi. Reiz viņš no ārzemēm atveda istabas ķiršu tomātiņu sēklas. Pagājušā gada marta vidū viņš tos iesēja. Pēc kādām trim nedēļām dīgstus, kā jau tas pienākas, izpiķēja atsevišķos apmēram divlitrīgos podiņos parastā telpaugiem domātā augsne, kurai pievienots nedaudz kūdras un biohumusa. Maijā dēls izlika stādus uz balkona. Laistīja divas reizes nedēļā.
Pirmie augļi nogatavojās jūlijā, tomāts ražoja līdz pat septembrim. No krūma – līdz 20 tomātiem! Rudens sākumā lapas nokrita, un tad atkal parādījās aizmetņi un augļi. Oktobrī dēls ienesa podus no balkona istabā - uz palodzes, un novembrī viņam atkal bija savi tomāti.
Profesionālos dārzkopju portālos raksta, ka istabas tomātiem nav nepieciešami īpaši apstākļi, kas atšķirtos no audzēšanas atklātā laukā. Tomēr ir savi knifiņi.
Tomāti mīl gaismu, tāpēc vislabāk stādus novietot dienvidu pusē. Auga gaismas dienai jābūt 13-16 stundas, tāpēc, ja dzīvokļa dienvidu puse nav pieejama, nepieciešams ierīkot mākslīgo apgaismojumu ar enerģiju taupošām lampām vai dienas gaismas lampām. Lampai jābūt 25-30 cm attālumā no stādiem.
Dēls nekādu īpašo apgaismojumu neizmantoja. Balkons, tāpat kā palodze, viņam ir dienvidu pusē.
Profesionālās vietnēs iesaka augsnei pievienot nedaudz mangāna – dezinfekcijai. Mans dēls mangānu nepievienoja, savukārt laistīšanai ūdeni ņēma no akvārija, kad to mainīja. Sava veida organiskais mēslojums...
Gardais “Sprīdītis”
Kādas tomātu šķirnes var audzēt uz palodzes? Šo jautājumu mēs uzdevām mūsu pastāvīgajai dārzkopības ekspertei Elgai Bražūnei:
“Latvijā pazīstamākā tomātu šķirne ir “Sprīdītis”, tie ir zemi – 40 līdz 50 centimetri, augļi sver 25-30 gramus. Ir gan sarkanie, gan dzeltenie. Ja vēlaties iegūt ražu uz palodzes vēlā pavasarī, sēklas ir jāsēj janvāra pirmajās dienās – saskaņā ar sējas kalendāru. Pirmo ražu var novākt jau maija sākumā.”
Dārzkope stāsta, ka viņas radinieces dēls no viena šīs šķirnes krūma ieguvis rekordlielu ražu – 70 tomātus! Protams, mazus, bet ne jau izmērā ir lieta! Bieži vien tieši mazie tomātiņi ir paši gardākie.
Starp citu, tomātu eksperte iesaka ziemā iegādāties tieši mazus tomātus – līdz 100 gramiem.
“Tiem, kam ir apsildāmas siltumnīcas, tomāti nogatavojas decembrī. Lai gan ne katru gadu tas ir iespējams – viss ir atkarīgs no laikapstākļiem. Daži cilvēki novāc zaļus tomātus, lai nogatavinātos tos telpās. Garša ir atkarīga no šķirnes, man personīgi garšo mazi tomātiņi....
Asie pipari – visa gada garumā
Vēl viens augs, kas labi aug telpās, ir asie pipari.
“Ir ziemas aso piparu šķirnes, kas ražo trīs gadus,” turpina Bražūnes kundze. “Tos sēj janvārī un februārī, un pirmā raža nogatavojas augustā. Augs visu laiku ir podiņā, un rudenī to ienes istabā. Līdz februāra vidum tas atpūšas, un aprīlī-maijā jau atkal sāk ražot, pēdējie pipari nogatavojas istabā decembrī. Tomēr, lai asie pipari ražotu trīs gadus, tie regulāri jāpiebaro, izmantojot speciālu mēslojums dārzeņu kultūrām.
Labākā augsne telpaugiem
Augsne, kurā audzēt istabas augus, ir atsevišķs temats. Daži apgalvo, ka dārza augsne telpaugiem neesot piemērota, jo tajā ir pārāk daudz baktēriju.
“Tās ir muļķības,” norāda pieredzējusī dārzniece. “Komposts no mazdārziņa ir lieliski piemērots arī istabas augiem podos. Tikai kompostam jābūt sajauktam ar neitralizētu kūdru - apmēram trīs pret vienu. Samaisiet, samitriniet un varat stādīt jebkuru augu.
Slavenā dārzeņu audzētāja godīgi atzīst, ka ne viss, ko viņa pati vēlā rudenī un ziemā gribējusi izaudzēt uz palodzes, ir izdevies.
“Manam vīram ļoti garšo dilles. Taču, lai kā mēs nemēģinātu, ne reizi nekas nav sanācis. Maniem kolēģi no klubā arī nav izdevies. Varbūt kādam no jūsu lasītājiem labāka pieredze...
Gurķu raža uz palodzes
Toties gurķi uz palodzes aug griezdamies, priecējot ar pirmo ražu jau martā.
“Šim nolūkam ir īpašas šķirnes – pašapputes un agrīnas. Mēs izvēlamies “Mirabellu”. Labus rezultātus dod arī šķirne “Adam”. Sējam februāra sākumā. Dienas paliek garākas, vairāk saules. Marta vidū iegūstam pirmos gurķīšus.”
Interesantus padomus sniedz arī Bražunes kundzes kolēģe Sarmīte Žarčinska no Stopiņu novada. Viņa uz palodzes audzē gan garšaugus, gan ārstniecības augus. Blakus podiņiem viņa vienmēr novieto glāzi ar ūdeni, lai nodrošinātu tiem papildu mitrumu.
“Blīvo stikla pakešu un karsto radiatoru dēļ augiem istabā ziemā bieži vien trūkst mitruma,” viņa skaidro.
Talkā nāk folija
Pēc Žarčinskas kundzes teiktā, tiklīdz sēklas ir iesētas podiņā, tas nav uzreiz jāliek uz palodzes, var izvēlēties arī tumšākā vietā. Svarīgi tikai, lai tā būtu silta. Parādoties dīgstiem, podiņš jāpārliek uz palodzes – saules pusē. Un blakus, no istabas puses, dārzniece iesaka nolikt foliju: “Lai saule tajā atspoguļotos un būtu vēl siltāk”.
Populārākie istabas garšaugi ziemā, protams, ir zaļie loki. Dārzniece iesaka sīpolus nelikt ūdenī, bet audzēt zemē, iestādot to, piemēram, plastmasas traukā.
“Sīpols zemē ir tikai līdz pusei. Tie aug ļoti cieši, viens pie otra. Tas ir labāk augšanai un garšai.”
Ziemā dārznieki audzē telpās arī pētersīļus, kurus izrok no dobes un pārstāda podiņā. Tikai podiņš jāglabā telpā vēsākā vietā.
Savukārt zaļos salātus, pēc ekspertes teiktā, sākumā sēj mazos podiņos, bet, parādoties asniem, pārstāda lielākos. Salātiem vajag vietu, un jo vairāk tās būs, jo lielākas būs lapas.
Ko ziemā var audzēt istabā
* Augus, kas rudenī izrakti no dārza un pārstādīti podos: baziliku, pētersīļus, asos piparus, remontantās zemenes.
* Sakņaugus zaļumiem: burkānus, bietes, redīsus, sakņu selerijas, sakņu pētersīļus.
* Zaļos lokus.
* Mikrozaļumus: sinepes, jebkura veida kāpostus, bietes.
* Zaļumus no sēklām: dilles, koriandru, kressalātus, rukolu, lapu salātus.
* Dārzeņus no sēklām: gurķus, tomātus
Iļja Dimenšteins
