Pasaulē
Šādi viņš atbildēja, lūgts komentēt pēc vasaras sākumā notikušajām pašvaldību vēlēšanām aktualizējušos jautājumu par to, cik vietnieku un padomnieku pienākas domes priekšsēdētājiem.
Čudars skaidroja, ka katra konkrētā pašvaldība, ņemot vērā apstākļus - gan tās lielumu, gan savas darbības un politikas prioritātes - nosaka savu pārvaldes struktūru, tajā skaitā komitejas, to priekšsēdētājus un arī domes priekšsēdētāja vietniekus.
Ministrs piebilda, ka no pašvaldības budžeta pārvaldīšanai atvēlēto līdzekļu īpatsvaram parasti ir jābūt zem 10%, kas norādītu uz adekvātu pārvaldīšanai tērēto finanšu līdzekļu apjomu.
"Šobrīd mums ir Pašvaldību likums, kurš precīzi nenosaka vietnieku skaitu, komiteju skaitu un precīzu komiteju kompetenci. Tas viss ir domes kā vēlēta orgāna kompetencē atbilstoši saviem politiskajiem uzstādījumiem," skaidroja Čudars, piebilstot, ka, piemēram, izpildkomitejām padomju laikā regulējums bija daudz stingrāks.
"Šeit es tomēr vēlētos, lai paši iedzīvotāji vērtē katru konkrēto gadījumu," rezumēja ministrs, atzīstot, ka viens no fundamentāliem pašvaldību darbības principiem ir respektēt vēlēšanās izteikto gribu.
Vaicāts, vai Saeima tuvākajā laikā varētu pārvērtēt minētās normas, politiķis atbildēja, ka tas tiks darīts, bet jāņem vērā arī augstāk stāvoši demokrātiski normatīvie akti, kas pašvaldībām piešķir sava veida suverenitāti un tiesības pašām noteikt lietu kārtību savas teritorijas robežās.
Čudars piebilda, ka šo normatīvu pārskatīšana vienmēr ir ļoti sensitīvs jautājums, jo tas skar demokrātijas pamatprincipus.
