Pasaulē
Viņš uzsvēra, ka šādas misijas izveidi uzskata par pozitīvu, nozīmīgu un svarīgu NATO soli. "Ļoti liela loma ir iniciatīvai," sacīja Maklakovs.
Šāds solis sperts pēc tam, kad Polijas gaisa telpā ielidoja aptuveni 19 Krievijas droni, bet, pēc Maklakovam domām, iniciatīvai bija jābūt jau ātrāk. "Trīs kara gadi jau ir pagājuši, un droni bija ielidojuši Latvijā, Rumānijā un arī Polijā," atzīmēja eksperts. Līdz ar to viņš uzskata, ka šāda iniciatīva nākusi novēloti, tomēr ir labi, ka tāda vispār ir. "Uzvar tas, kuram ir iniciatīva," sacīja Maklakovs.
Viņš neuzskata, ka Krievijas dronu ielidošana Polijas gaisa telpā bijusi nejaušība vai kļūda, kā to bija pieļāvis ASV prezidents Donalds Tramps. Maklakovs arī domā, ka "Austrumu sardzes" izveide Krieviju neatturēs arī no turpmākām provokācijām pret NATO valstīm. Tās var būt dažādas - gan jūrā, gan uz sauszemes. Tieši tādēļ ļoti svarīgi rīkoties proaktīvi, uzsvēra Maklakovs.
Kā iepriekš ziņoja Aizsardzības ministrija, misijā "Austrumu sardze" plānots izmantot pret droniem paredzētus sensorus un ieročus dronu atklāšanai. Maklakovs min, ka tie būs sensori gaisa telpas novērošanai daudzos līmeņos, jo jāpamana droni no vairākām teritorijām. Savukārt ieroči varot būt dažāda veida, skaidro Maklakovs - tiem ir jābūt tādiem, kas ir spējīgi iznīcināt.
Jau vēstīts, ka, reaģējot uz Krievijas lidrobotu ielaušanos Polijas gaisa telpā, NATO nākusi klajā ar iniciatīvu alianses austrumu flangā esošo dalībvalstu aizsardzības stiprināšanai, piektdien paziņojis NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.
"NATO sāk [operāciju] "Austrumu sardze", lai vēl vairāk stiprinātu mūsu pozīcijas austrumu flangā," kopīgā preses konferencē ar NATO spēku virspavēlnieku Eiropā ASV ģenerāli Aleksusu Grinkeviču pavēstīja Rite.
Viņš piebilda, ka operācija tiks izvērsta tuvāko dienu laikā, un tajā tiks iesaistīta Dānijas, Francijas, Lielbritānijas un Vācijas resursi.
