Pasaulē
Teju divu gadu laikā kopš bēgļu atbraukšanas sistēmiski ļoti daudzas lietas ir atrisinātas, piemēram, pieņemti steidzami krīzes risinājumi, kas saistīti ar sākotnējo izmitināšanu un ēdināšanu.
Karam ieilgstot un bēgļiem saprotot, ka Latvijā nāksies palikt ilgāk, kā aktuālākie parādās integrācijas jautājumi, kas saistīti ar nodarbinātību, valodas zināšanām un bērnu izglītību.
"Izglītības jautājums ir ļoti ārkārtīgi svarīgs. Kā palīdzēt iekļauties Latvijas sabiedrībā un nodrošināt bērnu labbūtību. Bērniem jāiet uz skolu, lai gan var mācīties attālināti, taču tā nevar būt mūžīgi," uzsvēra Linda Jākobsone-Gavala.
Tāpat būtisks jautājums ir nepārtrauktība valsts valodas apguvē, proti, lai cilvēki varētu palielināt savu valodas zināšanu līmeni.
Būtisks jautājums ir izmitināšana, jo nav noslēpums, ka uz Ukrainas iedzīvotājiem attiecas tie paši izaicinājumi, kas Latvijas iedzīvotājiem. Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja uzkrāt pirmos maksājumus mājokļa nodrošināšanā, bet daļai Ukrainas iedzīvotāju nav iespēju ilgtermiņā to izdarīt.
Lai arī pirmsšķietami var likties, ka atbalsts bēgļiem citās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā ir lielāks, taču ir lietas, kas Latvijā ir labi sakārtotas, uzsvēra organizācijas pārstāve, piebilstot, ka nav novērota tendence, ka Latvijā patvērumu radušie bēgļi pēc kāda laika masveidā dotos uz citām Eiropas valstīm.
Jau ziņots, ka Ukrainas bēgļu plūsma saglabājas mērena un stabila, un vidēji mēnesī no jauna ierodas 700-800 Ukrainas iedzīvotāji, piektdien pieredzes apmaiņas pasākumā par Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanu Latvijā informēja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis.
Ņemot vērā, ka Latvija nevienu Ukrainas iedzīvotāju pie sevis speciāli netur un pārvietošanās ir brīva, ļoti precīza informācija par to, cik Ukrainas iedzīvotāju atrodas Latvijā, nav zināms, norādīja Bekmanis.
Dati liecina, ka pagaidu aizsardzības statusa saņemšanai reģistrēti nedaudz vairāk nekā 46 000 Ukrainas iedzīvotāju. Līdz ceturtdienai Latvijas pašvaldībās kā aktīvi reģistrēti 32 927 Ukrainas iedzīvotāji, kuri vērsušies pēc palīdzības. No tiem 38% ir vīrieši, bet 62% sievietes. Visvairāk šīs personas reģistrētas Rīgā, Liepājā, Ludzas novadā un Daugavpilī.
No Fizisko personu reģistra šogad dzēsti 3130 ieraksti par pagaidu aizsardzību. Tas nozīmē, ka ukraiņi atgriezušies Ukrainā vai atraduši patvērumu citā Eiropas valstī.
Patlaban ar pašvaldības atbalstu izmitinātas 3117 personas, bet brīvo gultasvietu skaits ir 688.
Šogad Latvijā caur ārējo robežu ieceļojuši 98 886 Ukrainas pilsoņi, un lielākā daļa Latviju šķērsojusi tranzītā. Aptuveni 80% ieceļojuši caur robežu ar Krieviju.
Kopš šī gada 1.janvāra visiem Ukrainas iedzīvotājiem tiek izsniegtas uzturēšanās atļaujas ar derīgumu termiņu uz diviem gadiem. Šogad izsniegtas 19 611 atļaujas.
Starptautiski dati liecina, ka kopš Krievijas veiktā iebrukuma Ukrainu atstājuši aptuveni deviņi miljoni Ukrainas iedzīvotāji. ES valstīs kā aktīvi reģistrēti 4 135 974 pagaidu aizsardzības saņēmēji. Gandrīz puse uzturas divās valstīs - Vācijā un Polijā.
Bekmanis arī informēja, ka novembrī starpinstitūciju saskaņošanai nodots pasākuma plāns bēgļu atbalstam 2024.gadam. Plānā iekļauti 75 pasākumi. Plānā iekļauto pasākumu izpildei likumprojektā par nākamā gada budžetu un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam paredzēti 70 miljoni eiro.
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz paplašinātā atbalsta sniegšanu Ukrainas iedzīvotājiem pagarināt līdz 2024.gada beigām.
Atbalsta pagarinājums līdz 2024.gada 31.decembrim attieksies arī primāro atbalstu un izmitināšanu atbilstoši likuma nosacījumiem.
Tāpat likumā precizēts regulējums attiecībā uz atbalsta apmēru, nodarbinātību veselības jomā un citos jautājumos.
