Viņš stāstīja, ka rīcības plānu lielajos pasākumos pašvaldība jau ir izstrādājusi.
"Par lielajiem svētkiem mēs domājām paši, jo valsts vadlīnijas parādījās tikai vēlāk un uz visiem jautājumiem neatbildēja. Mums bija skaidrs, kas notiek ar bērniem, kur viņi tiek vesti, kur ir sporta zāles, kur skolas, kā kolektīvu vadītāji rīkojas, ja kaut kas notiek," klāstīja politiķis.
Viņš skaidroja, ka lielākais uzsvars šādā situācijā ir uz nepulcēšanos un izklīšanu. Brīvdabas pasākumos algoritms ir vienkāršs - cilvēki iet prom no atklātas vietas, mežā, krūmos, aiz aizsega.
Mačekam vairāk jautājumu esot par skolēnu pārvadājumiem.
"Kas notiek, ja brīdinājums atskan brīdī, kad autobuss ir ceļā uz skolu vai no skolas? Uz skolu varbūt ir vienkāršāk, bet kas notiek atpakaļceļā?" jautāja Mačeks.
Viņš atklāja, ka ir idejas, ka šādos gadījumos šoferim jābrauc mežā vai jānostājas pie kādas sienas. Taču tad atkal esot jautājums, kas notiek, ja tādējādi šoferis novirzās no maršruta un vecāki bērnu neatrod maršrutā.
"Ja autobusā palikuši desmit bērni, vai jāgriežas atpakaļ uz skolu? Uz šiem jautājumiem pagaidām skaidru atbilžu nav," uzsvēra Mačeks.
Viņam esot sajūta, ka par to, kā bērnus nogādāt skolā, domā, bet par ceļu atpakaļ nē.
"Jāsaprot, kādā veidā šoferis uzzinās informāciju, kā direktors uzzinās, kuri bērni ir autobusā, no kurām klasēm, kā apziņos vecākus. Tā ir vesela ķēde," skaidroja vietējais politiķis.
Viņš ir pārliecināts, ka katrai pašvaldībai detaļās būtu jālemj pašai, taču tām nevajadzētu būvēt katrai jaunu velosipēdu.
"Valstij ar visām ministrijām un ierēdņiem vajadzētu spēt sagatavot vienotu skaidrojumu, kaut vai video rullīti, ko mēs pēc tam izplatām un papildinām ar savām detaļām. Ir jābūt vienotam redzējumam," mudina Mačeks.


