Eksperti uzskata, ka šie reģioni, kā arī Gruzija un Moldova varētu kļūt par karstajiem punktiem. Latvija, Igaunija un Lietuva jau ir pastiprinājušas savas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Arī NATO ir nostiprinājusi šo reģionu, atklājot komandcentru Rostokā.
Kremlis var mēģināt ietekmēt arī Serbiju, Bosniju un Hercegovinu un Turciju. Krievijas agresija Ukrainā tiek uzskatīta par plašāka konflikta ar NATO sākumu. Uzbrukums alianses dalībvalstij izraisītu NATO Statūtu 5. panta piemērošanu, kas izraisītu karu.
Bijušais NATO komandieris Ziemeļaustrumeiropā ģenerālleitnants Jirgens fon Zandrarts uzskata, ka Baltijas valstis varētu kļūt par provokāciju mērķi no Krievijas puses, kas tradicionāli savu rīcību pamato ar “krievvalodīgo iedzīvotāju aizsardzību”. Eksperti brīdina, ka agresija pret NATO var novest pie Trešā pasaules kara, taču, ja alianse saglabās vienotību, konflikta paplašināšanās iespējamība samazināsies.
Zviedrija un Somija, atsakoties no neitralitātes, sāka gatavot savus iedzīvotājus iespējamam militāram konfliktam un pievienojās NATO.