Pasaulē
AS vēlas, lai debates sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos tiek rīkotas tikai valsts vai lībiešu valodā.
AS deputāti aicinās grozījumiem piešķirt steidzamības statusu, lai regulējums varētu tikt attiecināts arī uz gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.
Grozījumus iesniegti, lai stiprinātu Satversmē noteikto latviešu valodas lomu un veicinātu Latvijas pilsoņu informētību un politisko saliedētību, īpaši tik sabiedriski nozīmīgos notikumos, kā pašvaldību, Saeimas un EP vēlēšanas, uzsver politiskajā spēkā.
NA rosina likumā ierakstīt, ka priekšvēlēšanu aģitācija ir arī priekšvēlēšanu debates. Tādējādi uz priekšvēlēšanu debatēm tiktu attiecināti valsts valodas lietojuma nosacījumi un debates vairs nevarētu norisināties krievu valodā. NA norāda, ka šobrīd tiesību normu sistēma priekšvēlēšanu debates nedefinē kā aģitāciju.
Opozīcijas partijas ieskatā, rīkojot debates krievu valodā, šī valoda tiek izcelta citu Latvijas teritorijā pastāvošu svešvalodu vidū, vājinot valsts valodas statusu un sašaurinot tās lietojumu publiskajā saziņā. Tas esot klajā pretrunā ar Satversmi, Valsts valodas likumu un Valsts valodas politikas pamatnostādnēm.
Tāpat NA iesniegusi grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, lai visa priekšvēlēšanu aģitācija - kā apmaksātā, tā neapmaksātā - būtu valsts valodā, tai skaitā latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā. Līdz šim nosacījums lietot latviešu valodu attiecināts tikai uz apmaksāto aģitāciju.
Kā ziņots, jau trīs partijas ir paziņojušas, ka nepiedalīties EP priekšvēlēšanu debatēs krievu valodā. Tās ir partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV), Nacionālā apvienība (NA) un AS.
Jau vēstīts, ka publiskajā telpā izcēlies strīds par to, vai ir pieņemami sabiedriskajos medijos organizēt EP veltītas debates krievu valodā. Valsts valodas centrs (VVC) šonedēļ izplatīja paziņojumu, ka neatbalsta Latvijas Televīzijas (LTV) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā EP priekšvēlēšanu debates krievu valodā, jo uzskata, ka šāda iecere esot pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā. VVC apgalvo, ka jebkuras svešvalodas nemotivēta lietošana plašsaziņas līdzekļos notiek tikai un vienīgi uz latviešu valodas lietojuma sašaurinājuma rēķina.
LTV uz to reaģēja, vēršoties Tieslietu ministrijā un aicinot skaidrot VVC publiskos pārmetumus, jo uzskata to par mēģinājumu ietekmēt sabiedriskā medija redakcionālos lēmumus. LTV vērtējumā, VVC neizprot, kā tiesību normās noteiktā priekšvēlēšanu aģitācija atšķiras no priekšvēlēšanu raidījumiem. Medija pārstāvji skaidro, ka priekšvēlēšanu debates nav priekšvēlēšanu aģitācija, bet gan saturs par EP vēlēšanām.
