Lielākā daļa balsstiesīgo, visticamāk, piedalīsies Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, liecina pētījumu centra SKDS pēc Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pasūtījuma veiktā aptauja.
No visiem aptaujātajiem 29,5% norādījuši, ka noteikti piedalīsies EP vēlēšanās, bet vēl 34,3% pauduši, ka vairāk ticams, ka piedalīsies šajās vēlēšanās, aģentūru LETA informēja CVK.
Tikmēr 14% respondentu atzinuši, ka noteikti nepiedalīsies šajās vēlēšanās, bet 13,1% pieļāvuši, ka vairāk ticams, ka nepiedalīsies vēlēšanās. No aptaujātajiem 9,2% bijis grūti atbildēt par dalību vēlēšanās.
Atbildot uz jautājumu par iemesliem, kāpēc iedzīvotāji nolēmuši piedalīties EP vēlēšanās, vairākums jeb 43,1% norādījuši, ka tas ir pilsoņa pienākums. Vēl 17,7% pauduši, ka tādējādi cer uz labāku nākotni, uz pārmaiņām, savukārt 13,2% vēlas atbalstīt kādu konkrētu politisko partiju vai kandidātu, vēl 7,7% vēlēšanās piedalās vienmēr, bet 6% atzinuši, ka balsos, lai kāda partija vai kandidāts saņemtu iespējami mazāk vietu.
Respondentiem tika jautāts arī par iemesliem, kāpēc viņi neplāno piedalīties EP vēlēšanās. Atbildot uz šo jautājumu, vairākums jeb 35,6% norādījuši, ka neredz tam jēgu. 19,4% aptaujāto pauduši, ka nezina, par ko balsot, vai arī viņiem nav, par ko balsot, savukārt 11% atzinuši, ka viņus neinteresē politika un ar to saistītie jautājumi ir vienaldzīgi, 10,5% uzskata, ka viņu balss tāpat neko neietekmēs, bet 6,6% aptaujāto vienkārši negrib balsot.
Atbildot uz jautājumu, kas visvairāk motivē vai vēl vairāk motivētu piedalīties EP vēlēšanās, 28,7% aptaujāto norādījuši, ka motivējošs faktors būtu, ja ievēlētie deputāti un partijas pildītu priekšvēlēšanu solījumus, 26,1% - ja sarakstā būtu deputātu kandidāti, kuri patīk, 23,7% - ja būtu pārliecība, ka valstī kaut kas mainīsies, un 21,9% - ja būtu iespēja atsaukt ievēlētos deputātus, kuri slikti strādā vai zaudējuši uzticību.
20,1% aptaujas dalībnieku pauda, ka balsot motivētu, ja kandidāti, kuri saņēmuši daudz svītrojumu, netiktu ievēlēti par deputātiem vai iecelti augstos amatos, 20% - ja vēlēšanu iecirknis būtu tuvu mājām, 17,2% - ja varētu balsot par kandidātiem no dažādiem sarakstiem, 15,8% - ja būtu vairāk informācijas par partijām, deputātu kandidātiem, 15,4% - ja sarakstā būtu pašam balsotājam pazīstami deputātu kandidāti, 14,1% - ja būtu iespēja balsot internetā, 13,6% - ja būtu pārliecība, ka balsotāja atbalstītie kandidāti tiks ievēlēti.
Respondentiem tika arī vaicāts, kāda būtu viņu reakcija, ja viņu balsi vēlēšanās mēģinātu nopirkt. Atbildot uz šo jautājumu, 50,8% aptaujāto uzsvēruši, ka atteiktos ņemt naudu vai kādus citus labumus, 21,3% ziņotu vēlēšanu komisijai, bet 20,5% ziņotu policijai. Teju desmitā daļa - 9,9% - atzinuši, ka pieņemtu piedāvāto naudu vai citus labumus, bet balsotu, par ko pašiem gribas. Vēl 6,6% norādījuši, ka par notikušo ziņotu sociālajos tīklos. Pieņemtu piedāvājumu un nobalsotu par konkrēto politisko spēku 1,7% aptaujāto. Savukārt 10,1% aptaujāto bijis grūti atbildēt, kā rīkotos šādā gadījumā.
EP vēlēšanas Latvijā paredzētas jūnija sākumā.
