Pasaulē
Atnākušie pasažieru pārvadātāji rokās tur dažādus plakātus, tostarp ar uzrakstiem "Reisu slēgšana neko neatrisinās!", "Samaksājiet par darbu!", "Cenas un algas palielinās. Kas kompensēs mūsu zaudējumus?", "Esam atbildīgi, neatņemam mobilitāti tiem, kam sabiedriskais transports ir vienīgā iespēja pārvietoties!".
Tāpat atnākušie pie MK novietoja sešus autobusu sēdekļus, kā arī visu protesta akcijas laiku pie MK garām brauca aptuveni astoņi pasažieru pārvadātāju autobusi un mikroautobusi, tostarp "VTU Valmiera" un SIA "Norma-A", kas pārvadājumus nodrošina ar "Ecolines" zīmolu, "Wanema line" un citi.
Arī uz autobusiem izvietoti dažādi uzraksti - "Nepieļaut pasažieru pārvadājumu likvidāciju - kompensējiet zaudējumus!", "Mēs dotējam valsti, kamēr tā izliekas, ka mūs uztur!" un citi.
Protesta akcija norit mierīgi, neskandinot saukļus. Situāciju uzrauga aptuveni pieci policijas darbinieki.
Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks aģentūrai LETA sacīja, ka viens no risinājumiem sabiedriskā transporta problēmu risināšanā ir piešķirt papildu 15 miljonus eiro bāzes budžetā, kā arī pārskatīt noslēgtos ilgtermiņa līgumus. Pēc viņa teiktā, nerisinot situāciju, sliktākajā scenārijā pārvadātājiem var iestāties maksātnespēja, jo pārvadātāji katru dienu cieš zaudējumus.
Viņš papildināja, ka sabiedriskā transporta maršruta tīkla samazināšanu var veikt tikai uz datiem balstīta un sociāli atbildīga izvērtējuma, tādēļ pārvadātāji aicina valdību un Autotransporta direkciju (ATD) izbeigt mehānisku sabiedriskā transporta maršrutu likvidēšanu vai reisu slēgšanu vienā virzienā, balstoties tikai uz rentabilitātes rādītājiem.
Protesta akcijas pārstāvji sagaidīja arī satiksmes ministra Ata Švinkas (P) ierašanos. Komentējot, vai pārvadātājiem tiks piešķirts papildu finansējums, ministrs sacīja, ka sabiedriskajam transportam patlaban ir 52 miljoni eiro, kā arī nākamgad plānota tāda pati summa. "Ir noslēgti līgumi un valstij ir jāpilda savas saistības, tostarp visus maksājumus. Šajā gadā dažiem pārvadātājiem līgumos ir paredzētas indeksācijas, kas tiks veiktas," piebilda Švinka.
Viņš sacīja, ka patlaban situācija ir sarežģīta vēsturiski noslēgto līgumu dēļ, un šie līgumi ir slikti. Ministrs piebilda, ka līdz šim pārvadājumi nebalstījās uz datiem, piemēram, nav skaidras izpratnes, cik cilvēku lieto konkrētos reisus. Tādēļ viņš solīja, ka tuvākajā laikā tiks īstenota digitalizācija attiecībā uz biļešu iegādi un pasažieru skaitīšanu, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu.
Švinka aģentūrai LETA norādīja, ka līgumi ir noslēgti un valsts savas saistības pildīs, bet paralēli ATD strādās pie jaunu līgumu izstrādes uz trim gadiem lotēs, kurās nav līguma vai pārvadātājs ir atteicies sniegt pakalpojumu. "Patlaban strādāsim ar tiem pašiem desmit gadu līgumiem, bet ir jāmeklē juridiska iespēja, kā varam labot situāciju. Tās ir sarunas ar iesaistītajām pusēm, lai atrastu labākos risinājumus," piebilda ministrs.
Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības "LAKRS" priekšsēdētāja Inga Vējiņa aģentūrai LETA sacīja, ka arodbiedrība atbalsta darba devējus un kopā ar pārvadātājiem risina šo jautājumu kopš 2021.gada, kad tika noslēgti iepirkumi. "Valstij ir jāatbild par noteiktajiem pārvadājumiem. Iepirkumi nebija atbilstoši izaugsmei, jo tajos nebija paredzētas stundu likmes un sociālās garantijas. Darba devējiem nav jāpelna nauda, lai uzturētu valsti," piebilda Vējiņa.
Viņa uzsvēra, ka šajā gadījumā ir viens risinājums - ir jāpārskata līgumi un jāpalielina dotāciju izmaksas reģionālajam transportam. Pretējā gadījumā ir jāizsludina jauni iepirkumi un "jāsāk viss no nulles," piebilda Vējiņa.
Protesta akcijas pārstāvji tikās arī ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS), zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS), klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni (ZZS) un labklājības ministru Reini Uzulnieku (ZZS). Valainis sacīja, ka papildu finansējuma jautājums ir SM kompetencē, tomēr Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) jau ir iebildusi pret finansējuma samazinājumu ceļiem. "Arī šajā jautājumā mēs iesaistāmies un nedomāju, ka paliksim malā stāvot," sacīja Valainis.
LETA jau ziņoja, ka reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pasažieru pārvadātāji otrdien protesta akcijā aicina atbildīgās institūcijas pārskatīt ilgtermiņa līgumu cenas, aģentūru LETA informēja LPPA.
Asociācijā uzsver, ka kopš 2022.gada februāra ir būtiski pieaugušas energoresursu cenas, rezerves daļu un riepu cenas, transportlīdzekļu iegādes un nomas izmaksas pieaugušas līdz 19%, personāla darba samaksas izmaksas, kā arī ar šo gadu paaugstināts akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai.
LPPA norāda, ka no šī gada sākuma dažādos formātos ir tikuši risināti jautājumi par nepieciešamību veikt grozījumus ilgtermiņa līgumos ar pārvadātājiem, kuri sniedz pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutu tīklā.
Grozījumi attiektos uz cenu pārskatīšanu ārpus līgumos noteiktā termiņa, lai netiktu apdraudēti sabiedriskā transporta pakalpojumi reģionos. Asociācijā uzsver, ka līdz šim nekādi reāli pasākumi situācijas uzlabošanai no atbildīgo institūciju - Satiksmes ministrijas (SM), Finanšu ministrijas (FM), Sabiedriskā transporta padomes un ATD - nav īstenoti.
Asociācija apgalvo, ka katru dienu pārvadātāji cieš zaudējumus, tādēļ ilgtermiņā pieejamu un kvalitatīvu pakalpojumu nebūs iespējams nodrošināt. Pirmā līgumiskā indeksācija ir paredzēta pēc četriem gadiem no līguma darbības sākšanas un attiecas uz nākotnes periodu. Tādējādi daļai pārvadātāju pakalpojums jānodrošina vēl trīs gadus, neraugoties uz to, ka izmaksas palielinās, klāsta asociācijā.
Savukārt SM aģentūrai LETA norādīja, ka ilgtermiņa līgumi ar reģionālajiem autobusu pārvadātājiem par pakalpojumu sniegšanu uz desmit gadiem ir noslēgti laika posmā no 2020. līdz 2023.gadam, kā arī līgumi paredz indeksāciju - pēc četriem un pēc septiņiem gadiem.
Pēc ministrijā teiktā, saistības pret pārvadātājiem tiks pildītas pilnā apmērā, un pirmajiem līgumiem, kuru izpilde ir sākta 2021.gadā, šie nosacījumi tiek piemēroti šogad. Vienlaikus papildu indeksācijai ārpus līguma nav tiesiska pamatojuma.
SM ir uzdevusi Sabiedriskā transporta padomei un Autotransporta direkcijai (ATD) nodrošināt, ka visa maršrutu plānošana un organizēšana tiek veikta atvēlētā pamatbudžeta apmērā - 52 miljoni. Tāpat tiek meklēti risinājumi, kā saglabāt reģionālo maršrutu tīklu pieaugošo izmaksu apstākļos, vienlaikus nodrošinot iedzīvotājiem pieejamu reģionālo sabiedrisko transportu.
LPPA ir biedrība, kurā apvienojušies vairāk nekā 30 pasažieru pārvadātāju un ar pasažieru pārvadājumu nozari saistītie uzņēmumi.
