Pasaulē
"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš pauž uzskatu, ka ir nepieciešama pārtikas produktu iepirkumu sistēmas revīzija, lai secinātu, kas strādā, kas tiek viegli apiets un kur nepieciešamas radikālas pārmaiņas vai kontroles pastiprināšana.
Viņš piebilst, ka pašreizējā prakse bieži vien rada situāciju, kurā zaudētāji ir vietējie audzētāji un Latvijas sabiedrība, bet ieguvēji - lieli ārvalstu piegādātāji un starpnieki. "Zemnieks paraksta apliecinājumu, ka spēs izaudzēt un piegādāt, piemēram, Latvijā audzētas bietes, bet rezultātā "skata pēc" iepirkuma uzvarētājs desmit kilogramus nopērk no bioloģiskā vai integrētā audzētāja, bet pārējais tiek atvests no kaimiņvalstīm. Tātad mūsu bērni skolās vai pacienti slimnīcās ēd produktus par kuriem nav zināms, kā un kur tie audzēti," min Lazdiņš.
Viņš skaidro, ka slimnīcas, ieslodzījumu vietas, bērnudārzi, skolas, nometnes un citas valsts un pašvaldību iestādes ik gadu organizē pārtikas iepirkumus miljonu eiro apmērā. Daudzos no tiem uzvar viens un tas pats piegādātāju loks, kura patiesie labuma guvēji ir ārvalstu pilsoņi.
Lazdiņš norāda, ka, ņemot vērā, ka nereti šajos iepirkumos izšķirošais faktors ir zemākā cena, pasūtītājs rezultātā saņem produktus ar sliktāku kvalitāti un nezināmu izcelsmi.
Pēc viņa teiktā, liela problēma ir arī tā saucamie apliecinājumi, kas jāiesniedz pasūtītājam par to, ka konkrētais audzētājs spēs piedāvāt produktu, tajā pašā laikā iztrūkst konkrētības par apmēru, kā arī garantijas, ka šis produkts tiks iepirkts no zemnieka.
"Zemnieku saeimā" uzsver, ka iepirkumu sistēma pienācīgi neatbalsta īsās piegādes ķēdes un tiešu sadarbību ar vietējiem audzētājiem, bet priekšroka bieži tiek dota vairumtirgotājiem, kuri piedāvā dažādu preču klāstu, apejot vietējos ražotājus.
Biedrībā vērš uzmanību arī uz trūkumiem "zaļā publiskā iepirkuma" īstenošanā un uzsver problēmu par prasību piemērošanu tikai "uz papīra", kontroles trūkumu un neskaidriem kritērijiem, piemēram, iepirkumos bieži tiek prasīta pirmās šķiras produkcija, taču praksē produktus pieņem cilvēki, kuriem nav profesionālu zināšanu, lai precīzi noteiktu, vai konkrētais ābols, burkāns vai oga patiešām atbilst noteiktajai šķirai.
Lazdiņš pauž uzskatu, ka zināma atbildība jāuzņemas gan attiecīgo iepirkumu speciālistiem, gan pašvaldību vadības pārstāvjiem. Viņš norāda, ka vajadzētu stiprināt arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) kapacitāti, vairāk uzraugot, kā iepirkumu uzvarētājiem veicas ar prasību patieso izpildi.
Tāpat viņš uzsver, ka līdzīga situācija ir ar attāluma kritērijiem zaļajā iepirkumā. Teorētiski šiem noteikumiem vajadzētu veicināt vietējo ražošanu un mazināt transporta ietekmi uz vidi, taču praksē "Zemnieku saeima" novērojusi situāciju, kad produkts ir audzēts Lietuvā, bet pārfasēts Latvijā un dokumentos uzrādīts kā piegādāts no šīs noliktavas, tādēļ formāli kritērijs var būt izpildīts. Faktiski zaļā iepirkuma mērķis šādā modelī tiek apiets.
Lazdiņš uzsver, ka produktiem, kas sertificēti Latvijas pārtikas kvalitātes shēmā - Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā jeb "Zaļā karotīte", - nevajadzētu papildus noteikt piegādes kilometrus, jo tie jau ir Latvijā audzēti un ražoti. Attāluma kritēriju galvenokārt vajadzētu attiecināt uz bioloģiskajiem produktiem, lai reģionos vairāk atbalstītu vietējos ražotājus.
Biedrībā norāda arī uz atšķirīgu kontroles un pārbaudes sistēmu - Latvijas ražotāji tiek pārbaudīti rūpīgāk nekā ārvalstu piegādātāji, kas mazina godīgu konkurenci un atbalstu vietējiem uzņēmējiem.
"Zemnieku saeimā" uzskata, ka risinājumi ir iespējami daudz, precīzāk definējot prasības iepirkumu specifikācijās un izsekojamības prasības, kā arī jāizvairās no liekām birokrātiskām prasībām. Otrkārt, nepieciešama ciešāka starpvalstu sadarbība starp uzraudzības iestādēm, lai importa kontrole nekļūtu tikai par formalitāti.
Biedrība "Zemnieku saeima" ir lauksaimnieku organizācija, kas dibināta 1999. gadā. Tās mērķis ir atbalstīt Latvijas lauksaimniecību un dārzkopību, iestājoties par stabilu un ilgtspējīgu izaugsmi Latvijas lauksaimniekiem. Biedrības biedri ir 800 mazu un lielu saimniecību no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 5000 darbinieku.
