Pasaulē
Mūsu lasītāji no Daugavpils lasītāji ziņo, ka viņiem sola uzlabot vilcienu satiksmi ar galvaspilsētu, organizējot... pārsēšanos Aizkrauklē. Satiksmes ministrijas plānos ir nodrošināt daugavpiliešiem braucienu uz Rīgu ar diviem vilcieniem.
Lūk, kā tas izskatīsies: dīzeļvilciens no Daugavpils iet līdz Aizkrauklei, tur pasažieri izkāpj un pārsēžas elektrovilcienā, kurš aizved viņus līdz Rīgai. Savukārt dīzeļvilciens dodas atpakaļ uz Daugavpili ar pasažieriem, kuri izkāpj un iekāpj Aizkrauklē.
Vai iedzīvotājiem pajautāja?
Ne viss, kas tiek izdomāts augstajos kabinetos, ir pa prātam iedzīvotājiem, t.i., pakalpojuma gala patērētājiem. Daugavpils iedzīvotāji, piemēram, par šādu perspektīvu pavisam nav sajūsmā.
- Es braucu ar rīta vilcienu plkst. 6.24. Pēc 2 stundām un 45 minūtēm esmu Rīgā. Pa ceļam es nosnaužos un darbā ierodos modrs un izgulējies. Ja maršruta vidū būs jāpārsēžas, tas būs diezgan apgrūtinoši, jo ceļā cilvēki neatpūtīsies, bet, gluži pretēji, nogurs,” atklāj mūsu lasītājs Romāns. - Savukārt vecāka gadagājuma cilvēki satrauksies, lai iekāptu pareizajā vilcienā, lai nepalaistu garām iekāpšanu…
Tāpat arī atpakaļ – uz Daugavpili – cilvēki dodas noguruši, gribas pa ceļam pagulēt. Jāpiebilst, ka daudzi Daugavpils iedzīvotāji strādā Rīgā un uz darbu dodas ar agro vilcienu. Skaidrs, ka viņiem ir ieinteresēti, lai šis brauciens būtu pēc iespējas ērtāks. Mēdza gadīties, ka vilciena sastāvs bija īss, un cilvēki pat Daugavpilī nevarēja iegādāties biļetes, lai iekāptu vilcienā, nemaz nerunājot par stacijām ceļā.
Cilvēki brauc uz Rīgu arī iepirkties, bieži vien ar bagāžu, lielām somām. Pārsēšanās citā vilcienā viņiem ir ļoti apgrūtinoša
- Man ir vietiņa Rīgas tirgū, kur pārdodu ražu no sava dārza – dārzeņus, ogas, stāsta Valentīna Titova. - Vīrs mani atved uz vilcienu šeit, bet dēls sagaida Rīgā. Man nav jāstaipa smagas somas. Bet kas mani sagaidīs Aizkrauklē? Vai man vajadzētu nolīgt nesēju? Mūsdienās tādu taču nav! Dzelzceļa stacijās ir tikai krāpnieki...
- Daugavpils ir otrā lielākā pilsēta Latvijā, šeit ir daudz iedzīvotāju, un viņi daudz ceļo, saka studente Jeļena. - Vajadzētu būt nevis pieciem reisiem dienā, kā tas ir tagad, bet, piemēram, desmit. Cilvēki brauc uz Rīgu strādāt, mācīties, nodarboties ar biznesu, izklaidēties...
- Es zinu, ka rīdzinieki brauc pie mums, lai apmeklētu teātri, Rotko muzeju. Viņi brauktu vairāk, ja būtu iespējams atgriezties Rīgā ar vilcienu. Bet pēdējais atiet plkst. 17.37. Ko pa so laiku var paspēt apskatīt pilsētā, - vaicā Ilona Avdejeva.
Daugavpilieši jau tagad domā negaidītu izmaiņu gadījumā pāriet uz autobusiem, lai nokļūtu Rīgā. Iespējams, tie nav tik ērti kā vilcieni (nevar piecelties, lai izstaipītos, ierastais brauciena laiks ir 3 stundas 20 vai 30 minūtes), toties bez pārsēšanās.
Ministrs sola, ka viss būs labi
“Tiešie maršruti arī tiks saglabāti, iedzīvotāju bažas ir veltīgas,” mierina satiksmes ministrs Kaspars Briškens. Toties ieviešot maršrutu ar vienu pārsēšanos, parādīsies iespēja palielināt reisu skaitu. Ministrs atsaucas uz Ziemeļeiropas pieredzi. Piemēram, Zviedrijā līdztekus tiešajiem maršrutiem pastāv arī iespējas ar vienu pārsēšanos.
Pašlaik starp Daugavpili un Rīgu kursē pieci vilcieni dienā, bet, ieviešot maršrutu ar pārsēšanos, būs septiņi. Plānots ieviest vēl divus reisus ar pārsēšanos Aizkrauklē. Gaidīšanas laiks būs 10-15 minūtes. Iespējams, tiks mainīts arī kustības saraksts.
Pēc ministra vārdiem, izmaiņas ir plānotas jau no 15. decembra. Un Daugavpils ir sākums. Nākotnē šādi reisi varētu parādīties arī uz citām Latgales pilsētām, kā arī uz Liepāju, Cēsīm, Ventspili, Valmieru, Gulbeni u.c.
Galvenais uzdevums, pēc ministra teiktā, ir pārsēdināt iedzīvotājus uz vilcieniem ne tikai no personīgajām automašīnām, bet arī no autobusiem. Jo dzelzceļš ir transporta sistēmas mugurkauls.
Solīts makā nekrīt
“Vārdos viss izklausās labi,” saka iedzīvotāji, kuri būs spiesti kļūt par daļu no dzelzceļa eksperimenta. Cilvēki arvien mazāk un mazāk uzticas pārmaiņām. Jaunie čehu vilcieni tika ieviesti veselus divus gadus. Ar problēmām, ar avārijām, ar neērtībām pasažieriem, kuriem nācās kāpt ārā no siltā vagona klajā laukā.
Un peroni, kas tā arī nav savesti kārtībā, kā rezultātā cilvēki ir spiesti rāpties iekšā jaunajos vagonos! Un vilciens uz Bolderāju, kuram bija jāsāk kursēt vispirms no 2022. gada, tad no 2023. gada.
Tagad, lūk, inovācija Daugavpils virzienā. Zinot, ka mūsu valstī neviens projekts nesāk uzreiz normāli strādāt, varam pieņemt, ka nabaga daugavpilieši cietīs mēnešiem ilgi, kamēr tiks piekoriģēts grafiks, pielāgota infrastruktūra.
Vienīgais, kas daugavpiliešus nomierina: šis radošais projekts var palikt Satiksmes ministrijas sanāksmju protokolos vai krāt putekļus atvilktnēs, tāpat kā daudzas citas idejas, kas dzimušas mūsu ministriju dzīlēs.....
Vēstules lūdzam sūtīt uz adresi: LV-1048, Rīga, Mārtiņa iela 9, ar norādi “Sūdzību un ierosinājumu grāmata”, vai uz e-pastu: andrianova@pdc.lv.
Sagatavoja Tatjana ANDRIANOVA
