Pasaulē
Iepazīstinot ar darba prioritātēm, vēstnieks atzīmēja, ka laikā, kad Viļņā ir noslēgusies kārtējā NATO dalībvalstu vadītāju sanāksme, nozīmīgākie uzdevumi saistās ar šajā sanāksmē pieņemto lēmumu izpildi.
"Kā galvenais uzdevums minama efektīvas atturēšanas un aizsardzības politikas tālāka veidošana ar mērķi, lai NATO būtu gatava aizstāvēt ikvienas savas dalībvalsts teritoriju "no pirmā centimetra un no pirmās minūtes"," sacīja Riekstiņš.
Vēstnieks akcentēja, ka attiecībā uz Latviju un Baltijas reģionu tas nozīmē darbu, tālāk stiprinot un palielinot sabiedroto spēku klātbūtni reģionā, tālāk attīstot integrētas pretgaisa un pretraķešu aizsardzības spējas.
Pēc Riekstiņa paustā, pieņemtie lēmumi par jaunajiem reģionālajiem aizsardzības plāniem, Kanādas paziņojums par vēl papildu 1200 Kanādas karavīru izvietošanu pie mums tuvākajos gados, papildu bruņojuma izvietošana aizsardzības spēju stiprināšanai, kā arī Somijas un nu jau drīz arī Zviedrijas dalība NATO, ir nozīmīgi notikumi, ja raugās uz kopējo Baltijas reģiona drošību.
"Latvija no savas puses turpinās būt atbildīga un kopējās NATO intereses atbalstoša dalībvalsts. To mēs apliecināsim gan ar savu ieguldījumu pretraķešu un pretgaisa aizsardzības sistēmā, Sēlijas militārās bāzes un poligona izveidē, kā arī citiem pasākumiem, lai nodrošinātu NATO sabiedroto spēkiem piemērotus apstākļus Latvijā," norāda vēstnieks.
Viņš arīdzan uzsvēra, ka šie ir pasākumi NATO aizsardzības spēju stiprināšanā situācijā, kad kopējā drošības situācija Eiropas kontinentā ir sarežģījusies. Par iemeslu tam ir Krievijas agresija Ukrainā, kā arī kopumā Krievijas agresīvā politika, kas tiek īstenota pēdējo gadu laikā, - radot lielāko draudu eiroatlantiskajai drošībai.
"Atbildība par situācijas saasināšanos pilnībā gulstas uz Krievijas pleciem. NATO alianses uzdevums šajos apstākļos ir rūpēties par savu dalībvalstu un tās iedzīvotāju drošību," norādīja Riekstiņš.
LETA jau rakstīja, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī 27.jūlijā pasniedza akreditācijas vēstuli nākamajam Latvijas vēstniekam NATO.
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), kopš diplomāta karjeras sākuma 1992.gadā Riekstiņš ir bijis ĀM Rietumeiropas nodaļas vadītājs, 11 gadus ieņēmis ministrijas valsts sekretāra amatu. Vēstnieks pildījis arī ĀM ģenerālinspektora pienākumus. No 2007. līdz 2010.gadam Riekstiņš bija Latvijas ārlietu ministrs.
Kā ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Riekstiņš Latvijas intereses pārstāvējis ASV, tāpat bijis nerezidējošais vēstnieks Meksikā. Latvijas vēstnieka pienākumi pildīti arī NATO, savukārt no 2017.gada līdz 2023.gada februārim - Krievijā.
Riekstiņš vadījis Latvijas delegācijas iestāšanās sarunām vairākās nozīmīgās starptautiskajās organizācijās - NATO un Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Bijis delegācijas vadītājs sarunām par Latvijas un Lietuvas jūras robežas un Latvijas un Igaunijas jūras robežas delimitāciju.
Par nopelniem saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni komandiera pakāpē un Atzinības krustu lielvirsnieka pakāpē, kā arī vairāku citu valstu augstākos apbalvojumus.
Augstāko izglītību Riekstiņš ieguvis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā un maģistra grādu Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.
Riekstiņš amatā nomaina līdzšinējo vēstnieku Edgaru Skuju, kurš vēstnieka amatā bija kopš 2019.gada.
