Pasaulē
Tiesības uz pelnīto atpūtu
Sabiedrības novecošanās, augošais pensijas saņēmēju skaits un valsts pensiju izmaksu kāpums ir problēma, kas aktuāla gan ES, gan citās pasaules valstīs. Viens no risinājumiem ir pensionēšanās vecuma paaugstināšana: Latvijā jau pirms aptuveni 10 gadiem Latvijā tika pieņemts lēmums – pakāpeniski pensionēšanās vecumu paaugstināt līdz 65 gadiem, katru gadu par trim mēnešiem.
Arī apdrošināšanas stāžs vecuma pensijai pirms desmit gadiem tika palielināts no 10 līdz 15 gadiem, savukārt no 2025. gada 1. janvāra tas būs 20 gadi.
Latvijas Republikas Labklājības ministrijā uzskata, ka pensionēšanās laiks ir katra cilvēka personīga izvēle: nav obligāti jāiet pensijā, sasniedzot pensijas vecumu. Jāņem vērā, ka pensijas apmērs ir atkarīgs ne tikai no apdrošināšanas stāža un tajā laikā veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, bet arī no vecuma, kādā persona pensionējas.
Tiesības uz vecuma pensiju ir personām, kuras ir sasniegušas pensionēšanās vecumu un kurām ir vismaz 15 gadu apdrošināšanas stāžs (šobrīd). Pensionēšanās vecums 2024. gadā ir 64 gadi un 9 mēneši.
2025. gadā stāsies spēka jauna kārtība: pensionēšanās vecums būs 65 gadi – vienāds vīriešiem un sievietēm, bet apdrošināšanas stāžs palielināsies līdz 20 gadiem.
Likums nosaka, ka priekšlaicīgo pensiju ir tiesības pieprasīt divus gadus pirms vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem. Proti, 2024. gadā priekšlaicīgi pensionēties var tie, kuri sasnieguši 62 gadu un 9 mēnešu vecumu, bet 2025. gadā - no 63 gadu vecuma.
Kā tiek aprēķināta vecuma pensija
Vecuma pensijas aprēķināšanai izmanto šādu formulu:
P = K/G, kur
P ir gada pensija, kuras divpadsmitā daļa ir mēneša pensija.
K ir apdrošinātā cilvēka uzkrātais pensijas kapitāls. To veido šī cilvēka personīgajā kontā reģistrētā apdrošināšanas iemaksu summa un ikgadējais kapitāla pieaugums.
Savukārt G ir laika posms (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa.
Par darba stāžu padomju laikā
Pārejas periodā (kamēr ir cilvēki ar darba stāžu līdz 1996. gadam) vecuma pensijas aprēķināšanai tiek izmantota šāda formula:
P = (Ks +K)/G
Šajā aprēķinā papildu tiek izmantots rādītājs Ks, kas ir pensijas sākuma kapitāls, ko aprēķina pēc formulas: Ks=Vi x As x 0.2
- As - cilvēka apdrošināšanas stāžs līdz 1995. gadam (ieskaitot);
Vi - cilvēka vidējā apdrošināšanas iemaksu alga no 1996. līdz 1999. gadam (t.i., gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, kas ar 1997. gadu, ņemot vērā pensijas kapitāla gada pieaugumu, ir piemērojama 1996. gada iemaksu algu līmenim).
Šī pensiju aprēķina formula attiecas uz cilvēkiem, kuriem darba stāžs ir līdz 1996. gadam.
Individuāla pieeja
Pensiju piešķir un aprēķina katram individuāli, par pamatu ņemot pensijas sākuma kapitālu (aprēķināts, ņemot vērā personas darba stāžu līdz 1996. gadam un vidējo iemaksu algu laika periodā no 1996. gada līdz 1999. gadam), pensijas kapitālu (no 1996. gada 1. janvāra personificētajā kontā reģistrētās sociālās apdrošināšanas iemaksas), kā arī pensionēšanās vecumu.
Viss uzkrātais kapitāls (pensijas sākuma kapitāls + pensijas kapitāls pēc 1996. gada) tiek aktualizēts atbilstoši apdrošināšanas iemaksu algu summas izmaiņām valstī. Vecuma pensijas kapitālu aktualizē piemērojot tos apdrošināšanas iemaksu algas indeksus (turpmāk - kapitāla indeksus), kuri noteikti par gadiem, kas seko aktualizējamajam gadam, līdz pensijas piešķiršanas gadam.
Kapitāla indeksu publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Apdrošināšanas iemaksu algas indekss 2023. gadā, kas piemērojams vecuma pensijas kapitāla aktualizācijai no 2024. gada 1. janvāra, ir 1,1329.
Pieprasot pensiju, personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem (no kuriem vismaz pieci gadi uzkrāti pēc 1996. gada 1. janvāra) , bet kuru ienākumi bijuši zemāki nekā vidēji valstī pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai nozīmīgajos gados (t.i., 1996.-1999.), aprēķinot vecuma pensiju, tiek izmantota nevis individuālā apdrošināšanas iemaksu alga, bet gan šajā periodā vidējā alga valstī.
Kā tiek aprēķināts pensiju kapitāla indekss
Pensijas regulāri tiek indeksētas, turklāt indeksi tiek piemēroti ne tikai jau izmaksājamām pensijām, bet arī nodokļu maksātāju pensiju uzkrājumiem jeb 1. līmenim (valsts pensijas).
Pensiju kapitāla indeksācija un pensiju indeksācija ir dažādas lietas. Pensiju kapitāls tiek indeksēts tikai tiem iedzīvotājiem, kuri turpina strādāt.
Pensiju indeksācija notiek 1. oktobrī, bet 1. līmeņa pensiju kapitāla aktualizācija - 1. janvārī. Ko tas nozīmē? Uzkrāto kapitālu aktualizē, ņemot vērā inflāciju un vidējās algas pieaugumu. Iegūtais indekss ir atkarīgs no visu šajā periodā strādājošo apdrošināšanas algu summas. Samazinoties nodarbināto (nodokļu maksātāju) skaitam, samazinās arī indekss.
Tajā pašā laikā iedzīvotāji, kuri seko līdzi saviem pensiju uzkrājumiem, ir pamanījuši, ka, piemēram, no 2019. līdz 2023. gadam iemaksas no darba samaksas nav mainījušās, bet indeksētais 1. līmeņa pensiju kapitāls samazinājies par 32%. Un, ja aplūko 2013. gada rezultātus, tad indekss kopumā bija trīs reizes augstāks par pašreizējo.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) šādu situāciju skaidro ar to, ka 1. pensiju līmeņa kapitāls tiek aktualizēts katru gadu, piemērojot algu indeksus, kas aprēķināti, pamatojoties uz veiktajām apdrošināšanas iemaksām (jeb kapitāla indeksiem). Un katru gadu tiek aprēķināts, pamatojoties uz vairākiem kapitāla indeksiem.
Tādējādi sākotnējais pensijas kapitāls tiek aktualizēts ar visiem ikgadējiem kapitāla indeksiem, kas noteikti no 1996. gada līdz pensijas saņemšanas brīdim. Un, ja persona pensionējas, piemēram, 2011. gadā, tad uzkrātais indekss, ko piemēro, lai aktualizētu tās sākotnējo pensijas kapitālu, ir visu to indeksu reizinājums, kas noteikti par gadiem pirms pensijas pieprasīšanas, t. i., no 1997. līdz 2010. gadam (ieskaitot), kas ir 4,2182.
Piešķirot vecuma pensiju 2024. gadā, personas uzkrātā pensiju 1. līmeņa kapitāla aktualizācijai piemērojami šādi indeksi:
1996. gada pensijas kapitālam – 1,03; 1,12; 1,117; 1,069; 1,0835; 1,0453; 1,1645; 1,1754; 1,1712; 1,2333; 1,3593; 1,3106;1;1;1;1;1;1;1; 1,0614; 1,0786; 1,1064; 1,1029; 1,0445; 1,0632; 1,1357; 1,1329;
2019. gada pensijas kapitālam – 1,0445; 1,0632; 1,1357; 1,1329;
2020. gada pensijas kapitālam – 1,0632; 1,1357; 1,1329;
2021. gada pensijas kapitālam – 1,1357; 1,1329;
2022. gada pensijas kapitālam – 1,1329;
2023. gada un 2024. gada pensijas kapitālu, kas uzkrāts līdz pensijas piešķiršanas mēnesim, neaktualizē.
Starp citu
Minimālais vecuma pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kas 2024. gadā noteikts 137 eiro apmērā
(!) Plašāka informācija pieejama Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras portālā: vsaa.gov.lv.
Informāciju sagatavoja Lana VASILJEVA
