Pasaulē
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, valsts pirmā amatpersona šodien atklāja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja starptautisko konferenci "Ar skatu rītdienā. Nacionālo muzeju misija un nākotnes izaicinājumi Baltijas jūras reģionā".
Prezidenta ieskatā, mēs varam konstatēt neizzinātus un nepietiekami izzinātus Latvijas vēstures slāņus. Taču arī vairāk pētītos vēstures sektoros var redzēt, ka labāk zināma ir tieši politiskā un ekonomiskā vēsture, bet diezgan maz vai nemaz nav pētīta vai nepietiekami pētīta ir attiecīgā laika sociālā un kultūras vēsture.
Tāpat būtu jāpanāk arī Latvijas vēstures noenkurošanu Eiropas vienotā vēstures redzējumā. Pēc prezidenta paustā, pašiem savos pētījumos vajadzētu notikumus Latvijā iekļaut arī plašākā Eiropas konteksta tvērumā, tāpat arī veicināt ciešu sadarbību ar citu Eiropas vēstures centru pētniekiem.
Levits atzīmēja, ka vēl joprojām Eiropas rietumu daļas vēstures priekšstatā Eiropas austrumu daļas vēsturiskā pieredze ir ietverta ļoti fragmentāri un virspusēji. Tāpēc ir jābūt proaktīviem un neatlaidīgiem, lai dotu savu pienesumu un uzlabotu rietumeiropiešu izpratni par Eiropas kopīgo vēsturi, jo tas, ko rietumeiropieši uzskata par Eiropas vēsturi, ir principā Eiropas vidus un Rietumeiropas vēsture ar diezgan virspusēju Austrumeiropas pieredzi šajā kopējā redzējumā, uzskata Levits.
Prezidents atzīmēja, ka šāds kopējs Eiropas vēstures redzējums nav īsti adekvāts, un tur ir savs darba lauks. "To, ka šis ne pārāk vienpusējais, adekvātais Eiropas kopējās vēstures redzējums ir aktuāls, mēs redzam arī daudzos ikdienas politiskajos, sabiedriskajos un kultūras diskursos Eiropas līmenī," atzīmēja Valsts prezidents.
Pēc viņa paustā, pilnvērtīgi Latvijas vēstures pētniecība savus uzdevumus varēs pildīt tikai tad, ja Latvijas valstij beidzot būs 21.gadsimtam atbilstoša vēstures un atmiņu politika un tai atbilstošs budžeta finansējums. Levits uzsvēra, ka 50 okupācijas gadus Latvijas vēsture tika kropļota un nākamos 30 - nepietiekami finansēta.
Levita ieskatā, pašreizējā kārtība ļauj tikt pie labāk izzinātiem vēstures fragmentiem, bet Latvijai kā modernai un nobriedušai valstij, kā nobriedušai nācijai ir vajadzīga kopaina. "Tas jāapzinās gan šai, gan arī nākamajām valdībām, jo, kā jau sākumā teicu, vēsture nekad nav gatava, tā visu laiku turpina tapt," piebilda prezidents.
Runas noslēgumā Levits vēra uzmanību uz to, ka jo dziļāk kādas nācijas atmiņa iesniedzas pagātnē, jo tālāk šī nācija spēj ieraudzīt savu gaitu nākotnē.
