Pasaulē
Kā aģentūru LETA pēc tikšanās informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, amatpersonas pārrunājušas valsts kompensējamo medikamentu un medicīnisko ierīču piešķiršanas sistēmu, kā arī iespējas uzlabot sistēmas pārredzamību un paplašināt sniegto atbalstu.
Rinkēvičs pēc tikšanās paudis, ka kopumā kompensējamo medikamentu sistēmā pēdējos gados ir veiktas pārmaiņas - mainīta medikamentu izrakstīšanas kārtība, ir rasti papildu instrumenti, kā atbalstīt pacientus, kā arī piešķirtais valsts budžeta finansējums kompensējamo medikamentu izmaksu segšanai ir būtiski audzis.
"Katrs Latvijas iedzīvotājs ir svarīgs, tāpēc ir jāuzklausa tās pacientu grupas un viņus ārstējošie mediķi, kuru vajadzības līdz šim nav tikušas sadzirdētas," norādījis prezidents.
Tāpat Rinkēvičs tikšanās laikā uzklausījis Abu Meri informāciju par virzību ar visu nozares problēmjautājumu apzināšanu, lai sagatavotu nozares prioritāros pasākumus 2027.-2030. gadam.
Abu Meri ar Rinkēviču esot vienisprātis, ka kompensējamo medikamentu jomā ir paveikts būtisks darbs, bet jāturpina uzlabot sistēmas caurskatāmība un mērķtiecīgi jāpaplašina atbalsts pacientiem, aģentūru LETA pēc tikšanās informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders.
Abu Meri uzsver, ka viņam kā veselības ministram "svarīgi visi pacienti", vienlaikus lēmumiem jābūt taisnīgiem, medicīniski pamatotiem un vērstiem uz lielāko ieguvumu sabiedrībai kopumā.
Ministrs norāda, ka jau šogad VM meklēs iespējas nodrošināt glikozes monitorēšanas sensorus vismaz kritiskajām pacientu grupām, vienlaikus virzot priekšlikumu par 75% kompensāciju šiem sensoriem visiem diabēta pacientiem un insulīna sūkņiem definētām pacientu grupām 2027. gada budžetā.
Abu Meri skaidro, ka ierobežota budžeta apstākļos jāpieņem sarežģīti lēmumi, kas ir arī smags uzdevums, taču pienākums ir nodrošināt, ka šie lēmumi ir "medicīniski pamatoti un taisnīgi visiem pacientiem".
Kā vēstīts, darba grupa diabēta pacientiem nepieciešamo tehnoloģiju kompensācijas vērtēšanai konceptuāli ir vienojusies par priekšlikumu noteikt monitorēšanas sensora kompensāciju 75% apmērā pacientiem no 18 gadu vecuma, aģentūrai LETA pavēstīja VM.
Ministrija skaidrojusi, ka darba grupas mērķis ir izvērtēt un pilnveidot medicīnas ierīču kompensācijas pieeju cukura diabēta pacientiem, īpašu uzmanību pievēršot glikozes nepārtrauktās monitorēšanas sensoru un insulīna sūkņu nodrošinājumam.
Pagājušajā nedēļā aizvadīta grupas pirmā sanāksme, kurā tās dalībnieki izskatījuši vairākus priekšlikumus, kurus Nacionālais veselības dienests (NVD) sagatavojis izskatīšanai Saeimā, kā arī pārrunājuši kompensējamo veselības aprūpes pakalpojumu kopumu, objektīvu un salīdzināmu kritēriju nepieciešamību prioritāro pacientu grupu noteikšanai un finansējuma aprēķinus.
Attiecībā uz valsts apmaksātu glikozes nepārtrauktās monitorēšanas sensoru pieejamības paplašināšanu darba grupā izskatīti vairāki kompensācijas ieviešanas scenāriji.
Tikšanās laikā konceptuāli panākta vienošanās par NVD priekšlikumu noteikt monitorēšanas sensora kompensāciju 75% apmērā pacientiem no 18 gadu vecuma. Pēc VM sniegtās informācijas, šāda priekšlikuma īstenošana 2027. gada budžetā prasītu papildu 3,63 miljonus eiro. Vienlaikus darba grupa vienojusies paralēli sagatavot alternatīvu risinājumu, nosakot prioritārās pacientu grupas gadījumam, ja papildu finansējums pilnā apmērā nebūs pieejams.
Latvijas Endokrinologu asociācijas pārstāve sanāksmē uzsvērusi, ka viennozīmīgu un medicīniski stingru kritēriju sensora nozīmēšanai var nebūt, tomēr asociācija apņēmās sagatavot priekšlikumus iespējamajiem atlases principiem. Papildus tam Zāļu valsts aģentūra (ZVA) sniegs informāciju par starptautisko pieredzi un izmaksu efektivitātes izvērtējumiem, identificējot pacientu grupas, kurām ieguvums no sensora kompensācijas ir vislielākais.
Par insulīna sūkņu kompensāciju darba grupa vienojusies, ka pamatā tiks izstrādāti skaidri klīniskie kritēriji, kurus sagatavos Latvijas Endokrinologu asociācija. Vienlaikus norādīts uz būtisku praktisku aspektu - endokrinologu kapacitāti, jo insulīna sūkņa uzsākšana prasa ambulatoru pieslēgšanu un pacienta apmācību. Aplēsts, ka optimālos apstākļos valsts sistēma varētu nodrošināt insulīna sūkņu terapijas uzsākšanu aptuveni 100-200 pacientiem gadā. 2027. gadā insulīna sūkņu nodrošināšana 100 papildu pacientiem prasītu 1,65 miljonus eiro, liecina aprēķini.
Arī insulīna sūkņu jomā ZVA sagatavos piedāvājumu, balstoties uz starptautisko praksi un izmaksu efektivitātes analīzi, lai atbalstītu pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanu.
Ministrijā sola, ka darba grupa turpinās darbu pie kritēriju, prioritāšu un finansējuma scenāriju precizēšanas, lai VM varētu sagatavot sabalansētu un ilgtspējīgu priekšlikumu medicīnas ierīču kompensācijas pilnveidei cukura diabēta pacientiem.
Šobrīd nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas tiek nodrošinātas noteiktām pacientu grupām: bērniem līdz 18 gadu vecumam, pacientēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā ar 1. vai 2. tipa cukura diabētu, kuras saņem insulīna terapiju, pacientiem pēc orgānu transplantācijas un pacientiem pēc aizkuņģa dziedzera rezekcijas.
Savukārt valsts apmaksāti insulīna sūkņi pieejami cukura diabēta pacientiem līdz 24 gadu vecumam, ja pacientiem tie tikuši nodrošināti iepriekš nepilngadības periodā.
