Pasaulē
Ziņojumā skaidrots, ka būtiskas pārmaiņas valsts pārvaldē veicina arī datos balstīta lēmumu pieņemšana, regulējuma ietekmes izvērtēšanas prakses attīstība, atbalsta funkciju centralizācija un publiskā sektora inovācijas, kas kopā ar birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanu ir 2023. gadā apstiprinātā Valsts pārvaldes modernizācijas plāna efektīvākam darbam sabiedrības labā darbības virzieni.
Kā aģentūru LETA informē Valsts kancelejā, patlaban valsts pārvaldē notiek aktīvs darbs pie birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanas. Šajā jomā aizvadītajā 2025. gadā prioritārie virzieni bija informācijas aprites optimizēšana, regulējuma vienkāršošana, digitalizācija, kā arī pakalpojumu dublēšanās novēršana.
Aizvadītajā gadā ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) rīkojumu izveidota arī Rīcības grupa birokrātijas mazināšanai.
Līdz šim birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanā sasniegti vairāki rezultāti, kas tostarp paātrina pakalpojumu saņemšanu un stiprina uzņēmējdarbības vidi, kā arī optimizē cilvēkresursus, norāda Valsts kancelejā. Piemēram, saīsināti iesniegumu izskatīšanas termiņi - no 2026. gada 1. marta iestādēm atbilde iedzīvotājiem jāsniedz desmit darbdienu laikā.
Tāpat vienkāršots būvniecības process privātpersonām - mazēkām līdz 25 kvadrātmetriem (m2) ārpus pilsētām vairs nav nepieciešama būvvaldes dokumentācijas saskaņošana, bet privātmājām līdz 60 m2 pietiks ar paziņojumu par būvniecību. Veicināta arī datu apmaiņa, informācijas saskaņošana starp valsts pārvaldes iestādēm, neiesaistot iedzīvotājus.
Vienkāršota arī SIA reģistrācija - uzņēmumu iespējams reģistrēt piecās minūtēs. Vienlaikus vienkāršota Eiropas Savienības fondu projektu administrēšana - samazināti pārbaudes apjomi zema riska projektiem, ieviesta datu apmaiņa starp iestādēm un samazināts projektu vērtēšanas kritēriju skaits.
Savukārt valsts pārvaldē stiprināta tiesību aktu sākotnējās (ex-ante) novērtēšanas prakse un ieviesta regulējuma ietekmes pēcnovērtēšana (ex-post), tādējādi veicinot regulējuma kvalitātes pieaugumu un izpratni par to, kādu ietekmi tas atstāj uz mērķa grupām, norāda Valsts kancelejā.
Piemēram, 2025. gadā pēc Valsts kancelejas iniciatīvas sadarbībā ar Ekonomikas ministriju tika veikts Dzīvojamo telpu īres likuma, kas spēkā stājās 2021. gadā, ex-post ietekmes izvērtējums, secinot, ka likums veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā.
Valsts pārvaldē tās modernizācijas procesā tiek veidoti vienoti, centralizēti un standartizēti atbalsta procesi un sistēmas.
Valsts kancelejas 2025. gada aptaujas rezultāti liecina, ka nepilni 99% tiešās valsts pārvaldes iestāžu ir īstenojušas vismaz vienu inovāciju, tādējādi jau 2025. gadā būtiski pārsniedzot līdz 2027. gadam noteikto modernizācijas plāna mērķi, kas ir 70%. Tiešās pārvaldes iestādes īstenojušas inovācijas, ieviešot e-pakalpojumus, modernizējot sistēmas un automatizējot iekšējos procesus.
Turpinot Valsts pārvaldes modernizāciju 2026. un 2027. gadā, plānota personālvadības funkciju centralizācija, kā arī vienotas valsts pārvaldes snieguma monitoringa sistēmas izveide, kas ļaus gan pašai valsts pārvaldei, gan sabiedrībai iegūt un analizēt informāciju par valsts pārvaldes darba rezultātiem.
Valsts kancelejā informē, ka arī turpmāk valsts pārvaldes pilnveidošanas prioritātes būs saistītas ar darbības efektivitātes paaugstināšanu, digitālo transformāciju un sabiedrības uzticēšanās stiprināšanu.
