Pasaulē
Ziņojums skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā un tam ir ierobežotas pieejamības statuss, tomēr EM aģentūrai LETA norādīja, ka ziņojumā iekļauta informācija par esošās situācijas novērtējumu degvielas tirgū pēc konflikta sākuma Tuvajos Austrumos un tā ietekmi uz naftas produktu cenām Latvijā, degvielas cenu pieauguma ietekmi uz tautsaimniecības nozarēm, valsts naftas produktu drošības rezervju situāciju un Latvijas dalību Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) kolektīvajā rīcībā.
Vienlaikus ziņojumā iekļauta informācija par priekšlikumiem degvielas cenu stabilizācijai, tostarp iespējamajiem nodokļu instrumentiem un citu Eiropas Savienības dalībvalstu rīcību līdzīgā situācijā.
Tāpat EM pauda, ka degvielas fiziskā pieejamība Latvijā patlaban nav apdraudēta, proti, SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" monitoringa dati apliecina, ka krājumi tirgotāju akcīzes noliktavās ir pietiekami. Galvenais izaicinājums ir cenu pieaugums, ko nosaka starptautisko biržas cenu dinamika.
Pēc valdības sēdes preses konferencē ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka ziņojumā bija izklāstīt veidi kā mazināt degvielas cenu.
Valainis atzīmēja, ka pašreizējie valdības lēmumi ir balstīti principā, ka papildu nodokļu ieņēmumi, kas rodas cenu pieauguma dēļ, tiek novirzīti atpakaļ sabiedrībai, lai mazinātu inflācijas ietekmi.
Viņš norādīja, ka valdībā izskatīts priekšlikums ieviest virspeļņas nodokli degvielas mazumtirgotājiem, lai uzraudzītu un ierobežotu piecenojumus, nodrošinot, ka cenu kritums pasaules tirgos atspoguļojas arī vietējā tirgū.
Ministrs uzsvēra, ja šāds mehānisms tiks virzīts tālāk, tā būs iejaukšanās tirgū, kas kopumā nav uzskatāma par ekonomiski vēlamu, taču pašreizējā situācijā ir nepieciešama. Tuvākajā laikā plānotas konsultācijas ar nozares pārstāvjiem, lai mazinātu iespējamos Satversmes tiesas riskus.
Ministrs arī norādīja, ka ir uzklausīti nozares iebildumi par attiecīgo likumprojektu, un nedēļas laikā tas tiks pilnveidots. Plānots, ka nākamnedēļ varētu virzīt Degvielas cenu uzraudzības likumprojektu, kas regulēs tirgus dalībnieku piecenojuma praksi.
Jau vēstīts, ka valdībā otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto fiskāli neitrālo likumprojektu par akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai par aptuveni 15%, lai mazinātu straujā degvielas cenu kāpuma ietekmi uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem.
Pēc FM aprēķiniem, tas varētu samazināt degvielas cenu par apmēram 8,6 centiem litrā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Atbilstoši FM priekšlikumam akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai samazinās no 467 eiro līdz 396 eiro par 1000 litriem.
Tāpat valdība atbalstīja akcīzes nodokļa samazināšanu marķētajai dīzeļdegvielai lauksaimniekiem. Akcīzes nodokļa likme tiks samazināta no 70 eiro līdz 21 eiro par 1000 litriem.
Pēc FM aprēķiniem, tas varētu samazināt marķētās dīzeļdegvielas cenu par aptuveni 5,9 centiem litrā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Plānots, ka abos gadījumos - gan dīzeļdegvielai, gan marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, samazinātā akcīzes nodokļa likme būs spēkā no 2026. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.
