Pasaulē
ZM skaidro, ka lauksaimniekiem ir gan ilgtermiņa finanšu saistības, gan noslēgtas līgumattiecības ar partneriem un pircējiem, tostarp par saražotās produkcijas piegādi. Taču šobrīd nelabvēlīgās situācijas dēļ lauksaimniecībā, ko radījušas ilgstošas lietavas un plūdi, pastāv nopietnas bažas par saimnieku spēju pildīt uzņemtās saistības, īpaši līgumsaistības, kuru nepildīšana var radīt tiesiskus un finanšu riskus.
Ministrijā norāda, ka šis jautājums ir īpaši aktuāls laukaugu kooperatīviem, kas nodrošina biedru saražotās produkcijas realizāciju, galvenokārt eksportā. Graudaugi ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas lauksaimniecības eksporta segmentiem, un nespēja izpildīt piegādes līgumus var būtiski ietekmēt gan nozares reputāciju starptautiskajos tirgos, gan Latvijas kopējo eksportspēju.
Tāpēc ministrijā uzsver, ka līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu attiecīgās institūcijas turpmāk varēs īstenot normatīvos paredzētos tiesiskos risinājumus, kas piemērojami nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumos, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām iespējām varēs nepiemērot soda sankcijas par normatīvajos aktos noteikto pienākumu neizpildi tiem lauksaimniekiem, kuri 2025.gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ.
Tāpat arī kredītiestādes un citas finanšu iestādes turpmāk varēs piemērot dažādus risinājumus lauksaimniekiem, kuri 2025.gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ, piemēram, kredītu pamatsummas atlikšanu, procentu maksājumu pārskatīšanu, maksājumu grafiku maiņu bez soda sankcijām un citus risinājumus. ZM arī akcentē, ka līgumu, tai skaitā starptautisku līgumu, nepildīšana ārkārtējās situācijas laikā var tikt atzīta kā "force majeure", samazinot risku, ka tiks piemērotas sankcijas no partneriem. Šādi pasākumi ļaus cietušajām saimniecībām saglabāt maksātspēju un turpināt ražošanu arī nākamajā sezonā.
Rīkojuma projektā arī minēts, ka ārkārtējā situācija palīdzēs mazināt finansiālos un tiesiskos riskus, ar kuriem šobrīd saskaras lauksaimnieki. Ja neatbilstība atbalsta piešķiršanas nosacījumiem ir radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, to neuzskatīs par neatbilstību, un lauksaimnieks saglabās tiesības uz atbalstu.
Tāpat ZM ir noteikusi atkāpes tiešo maksājumu un cita veida atbalsta nosacījumos, lai pretendenti saglabātu tiesības uz atbalstu situācijās, kad nosacījumu izpilde nav iespējama un ir radusies šo nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmē. Tādējādi LAD cietušajiem lauksaimniekiem nepiemēros soda sankcijas minēto lietavu un plūdu un to radīto seku dēļ.
Ministrijā atzīmē, ka lauksaimnieki arī var vērsties VID un atkarībā no situācijas lūgt sadalīt nokavēto nodokļu maksājumu samaksu pa termiņiem uz laiku līdz vienam gadam, ja motivēts iesniegums iesniegts ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās, vai arī lūgt dienestu pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, sadalot maksājumus pa termiņiem uz laiku līdz trim gadiem.
Savukārt, ja ir nokavēts iesnieguma iesniegšanas termiņš un nodokļu parādam vairs nevar piemērot iepriekš minētos soļus, iesniegumu var iesniegt ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad paziņots lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.
ZM sagatavotajā rīkojuma projektā publiskotā informācija liecina, ka kopš 2025.gada maija Latvijā ilgstošu nelabvēlīgu laikapstākļu rezultātā daudzviet applūduši sējumi un stādījumi, būtiski samazinot ražību vai pilnībā iznīcinot daļu ražas. Tāpat pārmērīga augsnes mitruma dēļ lauksaimniecības tehnika bieži vien nevar piekļūt laukiem, kavējot vai padarot neiespējamu lauku apstrādi un ražas novākšanu. Aizkavēto lauksaimniecības darbu dēļ labība dīgst uz lauka, kā arī zūd tās kvalitāte un tirgus vērtība.
Ministrijā norāda, ka pārlieku lielā mitruma dēļ arī sapuvuši graudaugi, pākšaugi, kartupeļi un citas kultūras, kas daudzviet nav paspējušas sadīgt vai ir bojātas pārmērīga mitruma ietekmē. Tāpat šogad daudzviet nebija iespējams laicīgi apstādīt laukus, un stādi, ilgstoši atrodoties mitros apstākļos, vēl neiestādīti, izstīdzēja un zaudēja kvalitāti, bet vietās, kur tie tika iestādīti, noslīka mitrajā augsnē.
Savukārt vietām sējas darbi nesākās un lauki joprojām stāv neapstrādāti. Tā kā vasarāju sēja ir nokavēta un veģetācijas perioda garums ir ierobežots, lielākā daļa platību arī paliks neapsētas un ražas nebūs vispār.
Ministrijā akcentē, ka būtiskus zaudējumus augļkopjiem šogad radījušas pavasara salnas, kad stipri cieta tajā brīdī ziedošie augļkoki un ogulāji, kā arī situāciju turpināja pasliktināt ilgstošas lietavas un plūdi vasaras mēnešos, kas arī augļkopībā radīja papildu zaudējumus.
Tāpat nelabvēlīgie apstākļi ietekmējuši arī lopkopības nozari, apgrūtinot lopu ganīšanu, jo ganību laikā tiek bojāti un izmīdīti zālāji, radot papildu izmaksas zālāju atjaunošanai vai pārsēšanai. Lielākajā daļā saimniecību nav arī sākta skābbarības sagatavošana, bet atsevišķās saimniecībās, kur lopbarība jau bija sagatavota, applūdušas tās glabāšanas vietas, apdraudot barības kvalitāti un saglabāšanu. Šogad varētu būtiski samazināties saimniecībās sagatavotās lopbarības apmēri un kvalitāte, kas būtiski palielinās izdevumus ziemas barības nodrošināšanai.
Ministrijā akcentē, ka šis ir trešais gads pēc kārtas, kad lauksaimniecības nozari ietekmē nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi, un situācija kopumā rada ievērojamus zaudējumus, apdraudot daudzu ietekmēto saimniecību dzīvotspēju. Lauksaimniekus būtiski ietekmē arī augstās ražošanas resursu, piemēram, augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslojuma, cenas.
Kā norāda ministrija, pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem, 2025.gada maijā un jūnijā nokrišņu daudzums ievērojami pārsniedza mēneša normu, applūdinot lauksaimniecības zemes valsts vidienē un austrumu daļā. Maijā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā sasniedza 84,7 milimetrus, kas ir par 68% virs mēneša normas, jūnijā - 91,1 milimetru, kas ir par 30% virs mēneša normas, jūlija pirmajās desmit dienās - 25,6 milimetrus, kas ir par 12% virs normas, bet jūlija otrajās desmit dienās 35,1 milimetru, kas ir par 40% virs normas.
ZM atzīmē, ka līdz 2025.gada 10.jūlijam lauksaimnieki Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesnieguši informāciju par lietavu un salnu rezultātā cietušām vai neapsētām lauksaimniecības platībām 51 498 hektāru apmērā, kopējiem aprēķinātajiem provizoriskajiem zaudējumiem veidojot 63,886 miljonus eiro. Tostarp lietavu postījumos līdz 10.jūlijam cietuši 49 392 hektāri lauksaimniecības kultūraugu, neapsētajām platībām veidojot 6027 hektārus.
Pēc platības visvairāk cietuši auzu, vasaras kviešu, ziemas kviešu un zirņu sējumi, kā arī ilggadīgie zālāji, zaudējumiem veidojot provizoriski 43,686 miljonus eiro, savukārt pavasara salnās cietuši 2107 hektāri augļkopības kultūraugu platību, visvairāk - ābeļu, bumbieru, krūmmelleņu, upeņu un smiltsērkšķu stādījumi, kopējiem provizoriskajiem zaudējumiem veidojot 20,200 miljonus eiro.
Ministrijā akcentē, ka lauksaimnieki turpina iesniegt ziņojumus LAD, tāpēc bojāto platību un zaudējumu apmēri vēl palielināsies. Tāpat patiesie postījumu apjomi varētu būt daudz lielāki, jo ne visi lauksaimnieki aktīvi ziņo.
ZM ir arī iesniegusi šos aprēķinus par 2025.gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radīto ietekmi lauksaimniekiem Eiropas Komisijai (EK) un aicinājusi rast iespēju no Eiropas Savienības (ES) budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem zaudējumus, kas radušies nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ.
