Pasaulē
Kā aģentūru LETA informēja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja vietnieks Edgars Lākutis, 7.februārī spēkā stājās grozījumi MK noteikumos "Par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību".
Birojā norāda, ka viena no galvenajām izmaiņām ir tāda, ka iedzīvotāji turpmāk varēs izvēlēties - samaksāt kompensāciju naudā vai ieaudzēt mežu citviet, tādējādi kompensējot atmežošanas sekas. Tāda pirms gandrīz trim gadiem bijusi arī tiesībsarga rekomendācija.
Tiesībsargs atzinīgi vērtē Zemkopības ministrijas un Valsts meža dienesta (VMD) rīcību, nosakot šādu alternatīvu risinājumu MK noteikumos.
Kā skaidro birojā, atmežošana faktiski nozīmē tādu darbību, kurā mežu tā īpašnieks (privātpersona vai uzņēmums) pārveido citādi izmantojamā zemē. Piemēram, būvniecībai, derīgo izrakteņu ieguvei, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai. Par atmežošanu valsts nosaka kompensācijas apmēru. Tās nesamaksāšana ir vērtējama kā patvaļīga atmežošana, par kuru likumā noteiks sods. Taču kompensācijas samaksāšana neatbrīvo no pienākuma saņemt apliecinājumu koku ciršanai. Ja koki tiek cirsti bez tā, var iestāties administratīvā vai pat kriminālatbildība.
Pirms grozījumiem MK noteikumos, ja atmežošanu veica, iepriekš par to nesamaksājot kompensāciju, tad VMD no īpašnieka vai valdītāja to vēlāk piedzina trīskārtīgā apmērā. Birojā atzīmē, ka tiesībsargs jau 2021.gadā norādīja, ka šāda prasība ir nesamērīga.
Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska norāda, ka birojā nevērtēja soda apjomu kā tādu, bet norādīja uz nepilnību samaksāt kompensāciju tikai un vienīgi naudā bez izvēles iestādīt jaunu mežu. "Lai gan kopējais sasniedzamais dabas aizsardzības mērķis - oglekļa piesaiste un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana - būtu tieši tāds pats, ja zemes īpašnieks atjaunotu meža platību citviet," pauž Rezevska.
