Pasaulē
Tiesībsarga birojā aģentūrai LETA pavēstīja, ka nākamnedēļ, 26. novembrī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē izskatīs tiesībsardzes virzīto jautājumu par Pašvaldību likuma 56. panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 101. pantam.
Satversme noteic, ka ikvienam ES pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā.
Tiesībsardze Saeimai ir norādījusi, ka esošais regulējums liedz citu ES valstu pilsoņiem, kuri ir reģistrēti Fizisko personu reģistrā un pastāvīgi dzīvo vai kuru īpašums atrodas attiecīgajā pašvaldībā, iesniegt kolektīvo iesniegumu pašvaldībai. Tādējādi divas iedzīvotāju grupas, kas atrodas salīdzināmos apstākļos, tiek tiesiski atšķirīgi vērtētas.
Tiesībsarga birojs konstatējis, ka ES pilsoņiem Latvijā jau ir piešķirtas būtiskas politiskās tiesības, tostarp tiesības vēlēt un kandidēt pašvaldību vēlēšanās, piedalīties pašvaldību referendumos un darboties iedzīvotāju padomēs.
Vienlaikus kolektīvā iesnieguma tiesības ir šaurāks līdzdalības instruments, nekā vēlēšanu tiesības vai piedalīšanās referendumos. Līdz ar to nav leģitīma pamata liegt citu ES valstu pilsoņiem tiesības iesniegt kolektīvo iesniegumu, ja viņiem jau ir piešķirtas plašākas līdzdalības tiesības, uzskata tiesībsardze.
Lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību un stiprinātu demokrātiju pašvaldībās, tiesībsardze aicina Saeimu līdz 2025. gada 1. decembrim attiecīgi grozīt Pašvaldību likumu.
"Demokrātija kļūst stiprāka tad, kad ikvienam iedzīvotājam tiek dotas taisnīgas iespējas iesaistīties savas kopienas dzīves veidošanā. Ja ES pilsoņiem Latvijā ir tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās un referendumos, nav pamata liegt viņiem iespēju iesniegt kolektīvo iesniegumu," norāda Palkova.
