Pasaulē
Reaģējot uz ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) publiskajiem pārmetumiem, LDTA noraida apgalvojumus, ka tirgotāji nav samazinājuši cenas atbilstoši jaunajai akcīzes nodokļa likmei dīzeļdegvielai.
Degvielas tirgotāji norāda, ka sīvās tirgus konkurences apstākļos akcīzes samazinājums cenās tika iestrādāts 1. aprīlī. Tomēr tas, ka patērētāji to vizuāli neizjūt uz staciju piloniem, ir izskaidrojams ar vienlaicīgu degvielas iepirkuma cenas kāpumu "S&P Global" aģentūras "Platts" kotācijās, kas šo nodokļa samazinājumu pilnībā "absorbēja".
LDTA uzsver, ka Valaiņa paustais aicinājums ieviest virspeļņas nodokli, jo tirgotāji it kā nepamatoti uztur augstas cenas, neatbilst reālajai tirgus situācijai un matemātiskajiem faktiem. Ja 1. aprīlī nebūtu stājies spēkā akcīzes nodokļa samazinājums, dīzeļdegvielas cena uzpildes stacijās patlaban būtu augstāka tieši par akcīzes samazinājuma apmēru - nepilniem deviņiem centiem, uzsver degvielas tirgotāji.
Asociācijas apkoptie dati liecina, ka mazumtirdzniecības cenu pieaugums stacijās ar dažu dienu nobīdi precīzi atbilst cenu lēcienam "Platts". Tostarp pēdējo nedēļu laikā globālie tirgi ir piedzīvojuši smagus satricinājumus - šogad 2. aprīlī "Platts" dīzeļdegvielas slēgšanas vērtība piedzīvoja 15,1% pieaugumu pret iepriekšējo dienu, pret 26. februāri šis pieaugums ir sasniedzis jau 2,1 reizi, kā arī sasniegta vēsturiski augstākā dīzeļdegvielas "Platts" cena.
LDTA norāda, ka situācijā, kad iepirkuma cena "Platts" tik krasi svārstās un strauji pieaug, jebkāds valsts radīts nodokļu ietaupījums tiek nosegts ar reālajām produkta izmaksām starptautiskajā tirgū. Lai arī akcīzes likmes samazinājums tik dinamiskā situācijā bija īslaicīgi redzams DUS cenās, tas neapšaubāmi ir samazinājis degvielas cenas, uzsver degvielas tirgotāji.
Asociācijā uzsver, ka cenu dinamika degvielas uzpildes stacijās nav tirgotāju iegriba, bet gan neizbēgama reakcija uz globāliem procesiem.
LETA jau ziņoja, ka, neskatoties uz akcīzes nodokļa samazinājumu dīzeļdegvielai, kas stājās spēkā 1. aprīlī, Latvijas lielākajās degvielas uzpildes stacijās (DUS) dīzeļdegvielas vidējās cenas ir palikušas gandrīz nemainīgas, bet benzīna cenas turpina pieaugt, liecina aģentūras LETA apkoptie dati.
"Neste Latvija" DUS dīzeļdegvielas cena 30. martā bija 2,117 eiro par litru, bet otrdien cena ir pieaugusi par vienu centu - līdz 2,127 eiro par litru.
Savukārt degvielas mazumtirgotāja SIA "Circle K Latvia" DUS dīzeļdegvielas vidējā cena pirmdien, 30. martā, bija 2,134 eiro par litru, bet otrdien cena arī pieaugusi par vienu centu - līdz 2,144 eiro par litru.
Vienlaikus turpina pieaugt arī 95. markas benzīna cenas. Tostarp "Circle K Latvia" DUS benzīna cena ir palielināta no 1,764 eiro par litru 30. martā līdz 1,854 eiro par litru otrdien, bet "Neste Latvija" DUS benzīna cena ir palielināta no 1,747 eiro par litru 30. martā līdz 1,837 eiro par litru otrdien.
LDTA valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere iepriekš skaidroja, ka akcīzes nodokļa samazinājums ir jāsalīdzina ar 30. martu, jo 31. martā degvielas tirgotāji rīkoja akcijas, pēc kuru noslēguma cenas atkal atgriezās sākotnējā līmenī.
Tāpat vēstīts, ka 1. aprīlī stājās spēkā Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums, kas paredz īslaicīgus pasākumus degvielas cenu kāpuma ietekmes mazināšanai uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem.
Likums nosaka akcīzes nodokļa pagaidu samazinājumu dīzeļdegvielai - no līdzšinējiem 467 eiro līdz 396 eiro par 1000 litriem. Savukārt marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, akcīzes nodokļa likme noteikta 21 eiro par 1000 litriem. Samazinātās likmes tiks piemērotas no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.
Tāpat degvielas tirgotāji ir pauduši, ka nesaredz kompromisa variantu attiecībā uz iecerēto solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%.
"Nedomāju, ka te var rast kompromisu. Šādu regulējumu neatbalstām konceptuāli, jo tas ir balstīts politiskos motīvos - ar šo "makšķerēt" vēlētāju balsis gaidāmajās velēšanās," aģentūrai LETA sacīja Ligere.
Viņa arī pauda, ka degvielas tirgotāji konceptuāli neatbalsta Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto likumprojektu par solidaritātes maksājumu, jo tas degvielas tirgotāju ieskatā ir pretrunā ar brīvā tirgus principiem, kā arī iezīmējas zināmi riski atbilstībai Satversmei. "Te nav stāsts par virspeļņas nodokli, tā ir tīra cenu regulēšana. Tā ir politiska iniciatīva priekšvēlēšanu gaisotnē. Degvielas tirgotāji tam nesaskata ekonomisku pamatojumu un tam nav arī ekonomiska izvērtējuma," sacīja Ligere.
Viņa skaidroja, ka likumprojekts paredz faktiski mēģināt regulēt cenu, kuras lielākās komponentes degvielas tirgotāji nevar ietekmēt, jo 93% cenas veido iepirkuma cena un nodokļi, bet 7% ir tā daļa, ar kuru tirgotājs var operēt.
