Pasaulē
Rīgas pilsētas tiesas tiesneša palīdze Nadežda Rozenbaha portālam Press.lv pastāstīja, ka pirmās instances tiesa pensionāram piesprieda probācijas uzraudzību uz vienu gadu un četriem mēnešiem:
- Tiesa arī noteica piedzīt no notiesātā par labu cietušajam materiālo kaitējumu 150 eiro apmērā un morālo kompensāciju 1500 eiro apmērā, kopā 1650 eiro.
Rozenbaha uzsvēra, ka pagaidām ir pieejams tikai 12. februārī pasludinātais saīsinātais tiesas spriedums, kas vēl nav stājies spēkā un kuru varēs pārsūdzēt pēc šā gada 7. marta, kad būs gatavs pilnais spriedums. To jau ir pieprasījis gan prokurors, gan cietušā pārstāvis. Tad puses varēs pārsūdzēt Rīgas rajona tiesā. Ja tās to neizdarīs 10 dienu laikā pēc pilna sprieduma saņemšanas, spēkā stāsies pirmās instances tiesas lēmums. Tad sprieduma pilns teksts ar visiem lietas apstākļiem būs publiski pieejams.
Tiesneša palīdze arī norādīja, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19. pantu (nevainīguma prezumpcija) nevienu nevar uzskatīt par vainīgu, kamēr tiesas spriedums nav stājies spēkā, un tāpēc tiesa vēl nevar sniegt sīkākus komentārus.
Kas tad īsti notika?
12. februārī Rīgas pilsētas tiesā notika atklāta tiesas sēde, kurā gan apsūdzētais, gan cietušais latviešu valodā izteica savas versijas par konfliktu. Saskaņā ar portāla BB.lv no rīta publicēto informāciju aina ir šāda:
Cietušais, jaunietis vārdā Jurijs, tiesai pastāstīja, ka tajā dienā viņš pusdienojis “Lido” un klausījies austiņās mūziku. Ar acs kaktiņu viņš pamanīja, ka apsūdzētais uzrunāja blakus stāvošos cilvēkus, mēģinot viņus apvainot. Pēc tam vīrietis kaut ko sācis kliegt viņa virzienā.
Jurijs krieviski pavaicāja: “Ko jūs gribat?”. Tad vīrietis izteica naidīgas piezīmes un uzbruka Jurijam ar dūrēm. Jurijs turējās pretī, tad satvēra pensionāru un piespieda viņu pie galda, līdz ieradās apsardze. Vīrietis bija šokēts, jo uzbrucējs turpināja kliegt par Putinu un to, ka viņš vēlas nogalināt Juriju.
Jurijs palūdza apsargu izsaukt policiju, ko viņš arī izdarīja.
Savukārt viens no aculieciniekiem atcerējās, ka vīrieši klieguši viens uz otru. Pensionārs pateicis, ka runāt pa telefonu krievu valodā nedrīkst, un lai Jurijs vācas prom “uz savu Krieviju”, kā arī draudējis viņu nogalināu.
Jurijs ir Latvijā dzimis krievs un bija aizvainots, ka viņam jācieš, runājot dzimtajā valodā. Cits liecinieks atceras, ka sirmgalvis vismaz desmit reizes izkliedzis vārdu “Putins” un spļāvis Jurijam sejā.
Pensionārs Uldis savu vainu incidentā neatzina. Viņa versija ir šāda: pēc draudzīgas sarunas ar trim sievietēm, kuras jau bija devušās prom, viņš vērsies pie vīrieša ar austiņām ausīs un pateicis, ka Putins ir noziedznieks. Vīrietis sākumā neesot reaģējis, pēc tam izņēmis austiņas un rupji pasūtījis viņu. Uldi tas esot aizvainojis, un viņš piegājis pie vīrieša un pateicis viņam, ka viņš esot krievu fašists un Putins. Vīrietis viņu nogāzis zemē, kas licis Uldim justies pazemotam.
Pienākušais apsargs licis Uldim pamest telpas, lai gan viņš mēģinājis paskaidrot notikušo. Ar asiņainu pieri Uldis aizgājis, iedzēris stipru alkoholu un atgriezies notikuma vietā. Kāds izsauca ātro palīdzību. Pēc mirkļa ieradās policija un aizveda Uldi uz patversmi, jo viņš bija stiprā alkohola reibumā.
Līdz pat pieciem gadiem cietumā
Lai gan Latvijas Krimināllikuma 231. pants paredz sodu par banālu huligānismu, tomēr, piemērojot pirmo daļu, sods ir gana nopietns – cietušajam nodarītie miesas bojājumi var maksāt pensionāram līdz pat pieciem gadiem cietumā.
Krimināllikuma 231. pants nosaka, ka par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu vai organizāciju darbu (huligānisms), ja tas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam vai ar mantas bojāšanu vai iznīcināšanu, vai ar pretošanos varas pārstāvim vai personai, kura vēršas pret sabiedriskās kārtības pārkāpšanu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Ja neviena no pusēm neapstrīdēs pirmās instances tiesas spriedumu, tas tiks publicēts anonimizēto spriedumu sadaļā, un ikviens varēs iepazīties ar lietas apstākļiem un tiesas motivāciju. Savukārt, ja pirmās instances tiesas spriedums tiks apstrīdēts, spriedums būs pieejams atkarībā no tā, kāds būs apelācijas tiesas lēmums.
Nevienu nevar uzskatīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.
