"Vispirms būtu jāpadomā, vai es esmu izdarījis visu iespējamo, lai šo situāciju kaut nedaudz labotu," rosināja Stankevičs, atzīmējot, ka grūtos apstākļos ir vajadzīgs iedrošinājums, stiprinājums un padoms.
Tāpat arhibīskaps norādīja, ka sapņi un dziļākās ilgas par Latvijas nākotni visiem ir līdzīgas. "Mēs ilgojamies pēc iekļaujošas un ieklausīties spējīgas sabiedrības, kurā, runājot par jebkuru tēmu, cilvēks netiek sabradāts, tiklīdz kā viņš ir paudis savu viedokli, atšķirīgu no manējā," sacīja Stankevičs, papildinot, ka cilvēki arī ilgojas pēc tādas sabiedrības, "kurā tiek meklēts un atrasts veids, kā veicināt izlīgumu un ieklausīšanos, kā atmest augstprātību".
Runājot par cilvēktiesībām, Stankevičs norādīja, ka "pārprasta cilvēktiesību izpratne, kas privileģē egoismu, nav korekta, jo cilvēks var izmantot savas tiesības un brīvības tikai kopībā ar citiem cilvēkiem - ja dominē egoisms, tas ārda sabiedrību un beigās apdraud arī indivīda tiesības". Savukārt valstij, pēc viņa paustā, ir fundamentāls pienākums nodrošināt, lai katrs var izmantot savas tiesības sevis pilnveidošanai.