Pasaulē
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, puses pārrunāja situāciju Tuvajos Austrumos, Gazas joslā, Krievijas agresiju pret Ukrainu, Latvijas drošības bažas un valsts prioritātes ANO Drošības padomē. Braže akcentēja, ka "Hamās" 2023.gada 7.oktobra uzbrukumi Izraēlai un teroristiskās kustības vardarbība ir nepieņemama un nosodāma.
Latvijas ārlietu ministre klāstīja, ka nosodāma ir arī Izraēlas rīcība pret iedzīvotājiem Gazas joslā, nav pieņemami uzbrukumi slimnīcām un žurnālistiem. Bražes ieskatā tas nekādā veidā nepalīdz pašas Izraēlas drošībai un miera panākšanai Tuvajos Austrumos.
"Dramatiskā humānā situācija Gazas joslā rada arvien pieaugošas briesmas iedzīvotājiem. Izraēlas pienākums ir ievērot starptautisko tiesību un starptautisko humanitāro tiesību principus, proti, ievērojot savas pašaizsardzības tiesības, neradīt iedzīvotāju upurus," mediju brīfingā sacīja Latvijas ārlietu ministre.
Viņa norādīja, ka, saņemot starptautisko organizāciju ziņojumus par visaptveroša bada riskiem Gazas joslā un augstu iedzīvotāju upuru skaitu, Latvija ir paudusi bažas un gatavību palīdzēt gan ar Eiropas Savienības, gan starptautisko nevalstisko organizāciju starpniecību. Pēc Bražes paustā, Latvija ir aicinājusi Izraēlu nodrošināt starptautisko nevalstisko organizāciju pieeju Gazas joslai, lai sniegtu vajadzīgo palīdzību.
""Hamās" ir jāatbrīvo Izraēlas ķīlnieki. Neticam, ka "Hamās" var būt faktors miera procesā. (..) Tāpat mēs neatbalstām Izraēlas plānus paplašināt nelikumīgās apmetnes un kopā ar citām valstīm esam aicinājuši Izraēlu šo lēmumu pārskatīt," teica Latvijas ārlietu ministre.
Palestīniešu pašpārvaldes ārlietu un diasporas lietu ministre atzīmēja, ka sarunā īpašu uzmanību pievērsusi agresijai un humānajai situācijai Gazas joslā, kā arī pieaugošajam naidīgumam un pasliktinošajiem apstākļiem Rietumkrastā. Viņasprāt, tas viss prasa tūlītēju rīcību un vispirms agresijas izbeigšanu, ķīlnieku atbrīvošanu un humānās palīdzības nodrošināšanu.
"Mūsu galvenā prioritāte ir panākt, lai beigtos karš un lai humānā palīdzība netraucēti nonāktu Gazas joslā. Esam uzsvēruši to, kas notiek Gazas joslā - slepkavības, liels ievainoto skaits, badā mirstoši bērni un ikdienas vardarbība, kas vērsta pret mums, palestīniešiem, Rietumkrastā," teica Agabekjana-Šāhīna.
Pēc viņas paustā, palestīnieši tiecas pēc neatkarības un savas valsts suverenitātes saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Palestīniešu pašpārvaldes ārlietu un diasporas lietu ministre aicināja Latviju un citas valstis, kas tic starptautiskajām tiesībām un to ievērošanai, spert soli uz priekšu un atzīt Palestīnas valsti. Viņas ieskatā Palestīnas valsts atzīšana ir svarīgs faktors, lai saglabātu divas valstis un neļautu ekstrēmistiem "no jebkuras puses" apdraudēt divu valstu risinājumu.
"Divu valstu risinājums ir vienīgais dzīvotspējīgais risinājums. Mēs gribam, lai visas pasaules valstis iestātos par divu valstu risinājumu. (..) Mēs augstu vērtējam Latvijas sniegto humāno palīdzību dažādām organizācijām, tostarp ANO palestīniešu bēgļu aģentūrai UNRWA, kas ir dzīvības līnija palestīniešu bēgļiem. Atbalsta nepārtrauktība UNRWA darbībai ir vitāli svarīga," teica Agabekjana-Šāhīna.
LETA jau rakstīja, ka 2023.gada 7.oktobra uzbrukumos teroristu grupējums "Hamās" un citi kaujinieku grupējumi nogalināja ap 1200 cilvēku Izraēlas dienvidos, kā arī saņēma par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu vairāk nekā 250 cilvēkus.
Izraēla jau nepilnus divus gadus veic militāro operāciju pret "Hamās" Gazas joslā. Lai arī centieni iznīcināt "Hamās" Rietumos tiek attaisnoti, Izraēla no vairākiem starptautiskajiem politiķiem ir saņēmusi arī kritiku par pārmērīgiem upuriem palestīniešu iedzīvotāju vidū un nepietiekamiem centieniem Gazas joslā novērst humāno katastrofu. Piemēram, Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers jūlija izskaņā paziņoja, ka Lielbritānija atzīs Palestīnas valsti, ja Izraēla nepiekritīs pamieram un citiem nosacījumiem, lai novērstu humāno katastrofu Gazas joslā.
Savukārt Vācija nesekos tādu sabiedroto piemēram kā Francija un Kanāda un neatzīs Palestīnas valsti, paziņojis Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. Vācija uzskata, ka Palestīnas valsts atzīšana būs viens no pēdējiem soļiem tā dēvētajā divu valstu risinājumā, kurā izraēlieši un palestīnieši varēs dzīvot miermīlīgi blakus.
