Pasaulē
Aicināts komentēt centienus panākt miera līgumu starp Ukrainu un Krieviju, kā arī to, kā nepieļaut, ka Krievija pārkāpj jebkādas vienošanās, kā tas jau notika saistībā ar Budapeštas memorandu, kad Ukraina atteicās no kodolieročiem apmaiņā pret drošības garantijām, Pildegovičs uzsvēra, ka Ukrainas vēsture ir rūgta un gūta smaga mācība. Budapeštas memoranda pārkāpumi ir spilgts piemērs tam, ka uz Krieviju nevar paļauties, parakstot nodomu protokolus vai dokumentus, kuri neparedz skaidras drošības garantijas un mehānismus.
Viņš klāstīja, ka Latvija savulaik izvēlējās visdrošāko mehānismu - dalību NATO un ES. Vēstnieks akcentēja, ka Latvijas ieskatā arī Ukrainas ilgtermiņa drošību vislabāk varētu garantēt dalība Eiroatlantiskajās struktūrās. Pēc Pildegoviča paustā, ja tas tuvāko gadu laikā nebūs iespējams atsevišķu ES dalībvalstu nostājas dēļ, tad ir jāatrod otrs labākais risinājums.
Vēstnieks atzīmēja, ka drošības garantijas var sniegt tikai tās valstis, kurām Ukraina uzticas. Tās ir NATO un ES dalībvalstis, kuras kara laikā ir skaidri pierādījušas, ka tās atrodas starptautisko tiesību, ANO Hartas pusē, tās ir valstis, kas ne tikai vārdos, bet arī darbos palīdz Ukrainai atvairīt Krievijas agresiju.
"Kāds būs drošības garantiju mehānisms, patlaban es to nevaru pateikt. Tas ir sarunu priekšmets augstākā līmeņa sarunās starp NATO un ES valstu līderiem, aizsardzības resora speciālistiem, Ukrainas diplomātiem. Tieši Ukrainas prezidentam ir atslēgas loma, jo gala lēmumu par savas valsts nākotni var pieņemt tikai Ukrainas prezidents, Ukrainas parlaments un Ukrainas tauta," uzsvēra Latvijas vēstnieks Ukrainā.
Jautāts, vai potenciālā miera noslēgšana varētu notikt pārskatāmā nākotnē, vai arī karš tiks iesaldēts, kam sekos vairāki nenoteiktības gadi, Pildegovičs klāstīja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa vadībā notiek nopietni mēģinājumi atrast noturīgu risinājumu kara izbeigšanai, kas ietvertu drošības garantijas Ukrainas valstij, valstiskumam, neatkarīgai ārpolitikai. Vēstnieka vērtējumā šie mēģinājumi notiek ar pilnu atbildību un apņēmību.
Vēstnieks norādīja, ka pamatproblēma ir Krievijas ārpolitika un tās uzstādījumi, jo tā būtībā grib pakļaut Ukrainas teritoriju, valsti savai ideoloģijai, domāšanai un ārpolitiskajiem mērķiem. Viņš norādīja, ka to Ukrainā var redzēt gan pa dienu, gan pa nakti - Krievija nav apturējusi savas slepkavnieciskās rīcības, veicot uzlidojumus Ukrainai ar droniem un raķetēm, tai skaitā pa civilajiem objektiem.
"Kauju intensitāte joprojām ir augsta. Krievijas spēki mēģina paplašināt okupētās teritorijas gan Doneckas apgabalā, Zaporižja dienvidos, gan Ukrainas ziemeļos, Sumi reģionā. Pagaidām mēs nevaram runāt par kaut kādu izrāvienu miera sarunās. ASV, Lielbritānijas, Eiropas līderi, ieskaitot Baltijas valstis, cenšas izstrādāt garantiju mehānismu," teica vēstnieks.
Viņš norādīja, ka notiek centieni sniegt atbalstu Ukrainas valstiskumam arī caur Eiropas integrācijas prizmu, taču skaidrs, ka Ukrainas tautai un Eiropai nebūs pieņemami tādi miera nosacījumi, kas ierobežotu Ukrainas valstiskumu, uzspiestu Ukrainai ierobežotu suverenitāti, vai arī tādu risinājumu, kas fundamentāli grozītu Ukrainas teritoriālo integritāti.
"Mēs nevaram pieņemt tādu miera formu, kas atalgotu agresorvalsti. Patlaban diplomātiem ir daudz darba, ir aktīva sarunu fāze. Mēs, protams, arī daudz mācamies no iepriekšējām kļūdām, tostarp no tā dēvētās "Minska 1", "Minska 2", Budapeštas memoranda. Patlaban tiek meklēti novatoriski, drosmīgi, visaptveroši risinājumi, taču, lai arī kā mēs gribētu, mēs šādam risinājumam vēl neesam tuvu," sacīja vēstnieks.
Viņš arī uzsvēra, ka Krievija nav gatava sēsties pie sarunu galda un atteikties no saviem uzstādījumiem. Pildegovičs akcentēja, ka darbs šajā jautājumā turpināsies, taču mēs nevaram būt naivi un cerēt, ka rezultāts ir kaut kur ļoti tuvu.
