Pasaulē
Viņš norādīja, ka EK solījusi programmu Eiropas Savienības (ES) pierobežai un mazāk attīstītu reģionu atbalstam. Eiroparlamentārietis akcentēja, ka šim mērķim paredzēti 218 miljardi eiro, kas ir īpaši svarīgi Latvijas pierobežas pašvaldībām. Politiķa ieskatā rezultatīvas bijušas arī daudzās tikšanās ar ES aizsardzības un kosmosa komisāru Andrju Kubiļu, jo arī aizsardzība un atbalsts Ukrainai ir skaidras prioritātes šajā budžetā.
Politiķis norādīja, ka priekšvēlēšanu debašu laikā ES visvairāk kritizēta trīs aspektos - konkurētspēja, birokrātija un aizsardzība. Staķa vērtējumā šis EK daudzgadu budžeta piedāvājums ietver visus trīs punktus, jo paredzētas lielākas investīcijas aizsardzībā, bloka konkurētspējā un inovācijās. Tāpat dalībvalstīm paredzēta lielāka brīvība fondu sadalē.
"Turpmāko divu gadu laikā vienošanās ļoti atšķirsies no sākotnējā EK piedāvājuma, tāpēc Latvijas deputātiem savās nozaru komitejās un Latvijas valdībai ir jācīnās par mūsu interesēm. Taču finansējums militārajai mobilitātei, aizsardzībai, atbalsts Ukrainai nebūs galvenais cīņas lauks. Galvenais cīņas lauks būs lauksaimniecība un kohēzija. Arī šeit mēs nedrīkstam aiziet kā zaudētāji iepretim citu valstu lauksaimniekiem," sacīja politiķis.
Taujāts, vai šoreiz varētu panākt tiešmaksājumu izlīdzināšanu starp ES dalībvalstu lauksaimniekiem, Staķis aicināja būt reālistiem un apzināties, ka tuvākajā laikā tas, visticamāk, nenotiks. Viņš piebilda, ka lauksaimnieku lobijs ir viens no stiprākajiem Briselē. EP deputāts norādīja, ka lauksaimnieki jau ir paziņojuši par karu un nav šaubu, ka viņi aizstāvēs Kopējo lauksaimniecības politiku ar dakšām rokās.
Jau ziņots, ka EK piedāvātais ES ilgtermiņa budžets laika posmam no 2028. līdz 2034.gadam paredz izdevumus palielināt līdz diviem triljoniem eiro. Tas ir par aptuveni 700 miljardiem eiro vairāk nekā pašreizējā ilgtermiņa budžetā laika posmam no 2021. līdz 2027.gadam.
EK plāno lielāku vērību pievērst ar aizsardzību un konkurētspēju saistītajiem izdevumiem, kā arī rast jaunus ieņēmumu avotus un mainīt līdzšinējos līdzekļu piešķiršanas kritērijus.
Aizsardzībai atvēlētajiem līdzekļiem jāpieaug pieckārtīgi, sasniedzot 131 miljardu eiro. Tāpat budžeta projekts paredz izveidot 451 miljardu eiro lielu konkurētspējas fondu, lai atbalstītu ES ieguldījumus tīrajās tehnoloģijās, digitālajā ekonomikā, aizsardzībā, pārtikas drošībā un inovācijās. Līdz 100 miljardiem eiro paredzēts atvēlēt atbalstam Ukrainai.
Solīts, ka lauksaimnieku atbalstam tiks garantēti 300 miljardi eiro. Pašreizējā budžetā Kopīgajai lauksaimniecības politikai (KLP) atvēlēti 387 miljardi, no kuriem 270 miljardi paredzēti tiešmaksājumiem zemkopjiem.
Atšķirībā no līdzšinējiem budžetiem, nākamajā ilgtermiņa budžetā nāksies iekļaut arī parādu maksājumus, jo no 2028.gada jāsāk atmaksāt 800 miljardus eiro lielais aizņēmums, ko dalībvalstis kopīgi uzņēmās, lai atbalstītu bloka tautsaimniecības atlabšanu pēc Covid-19 pandēmijas. Tam ik gadus būs nepieciešami 25 līdz 30 miljardi.
EK piedāvātais budžeta projekts vēl tiks apspriests un grozīts EP, kā arī saskaņots ar dalībvalstīm.
