Pasaulē
Valsts kancelejā aģentūru LETA informēja, ka pirmdien Ministru kabinets ārkārtas sēdē izskatīja minēto ziņojumu. Tajā apkopots valdības darbs šā brīža ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos, kā arī iezīmētas galvenās prioritātes drošības, ekonomikas, labklājības un valsts pārvaldes jomās.
Sēdes laikā vairāki ministri informēja par paveikto savā atbildības jomā.
Siliņa uzsvēra, ka valdības mērķis ir droša valsts, kurā cilvēki jūtas aizsargāti, ģimenes saņem reālu atbalstu, bet uzņēmēji var attīstīties bez liekiem šķēršļiem. Tāda esot bijusi viņas vīzija kopš valdības vadītājas amata uzņemšanās. "Tāpēc kopā ar ministriem esam strādājuši gan pie drošības stiprināšanas, gan ekonomikas izaugsmes, gan izglītības un veselības aprūpes uzlabošanas," sacīja premjere.
Viņai esot bijis īpaši svarīgi mērķtiecīgi mazināt birokrātiskus šķēršļus, īpaši tādās lielās jomās kā būvniecība un finanšu pieejamība, dažādu ar investīciju attīstību saistīto reģistru vienkāršošana, jo tie ir sektori ar tiešu ietekmi uz investīcijām, mājokļu pieejamību un valsts attīstību kopumā.
Sēdes sākumā Siliņa, uzrunājot valdības locekļus, pateicās ministriem par ieguldīto darbu un uzsvēra komandas vienotības nozīmi laikā, kad pasaule saskaras ar īpašiem izaicinājumiem.
"Šis ir bijis laiks, kurā esam strādājuši ļoti sarežģītos apstākļos. Laikā, kad Ukrainā turpinās karš, Tuvajos Austrumos valda nemiers, bet globāli piedzīvots viens no nemierīgākajiem periodiem pēdējo gadu desmitu laikā. Šādos apstākļos valdības spēja strādāt vienoti ir bijusi īpaši svarīga," teica Siliņa.
Premjere norādīja, ka apzināti valdības darbu veidojusi tā, lai ikviens justos kā daļa no komandas, dodot iespēju katram ministram īstenot plānotos mērķus un vienlaikus sasniegt kopīgas prioritātes.
Runājot par turpmākajiem uzdevumiem, Siliņa uzsvēra nepieciešamību turpināt mērķtiecīgu darbu veselības aprūpes jomā, kā arī domāt par papildu iespējām investīciju piesaistei, stiprinot digitālās prasmes un konkurētspēju.
Tāpat valdības vadītāja izcēla energodrošības nozīmi kā neatņemamu nacionālās drošības sastāvdaļu, norādot nozīmīgo atvienošanos no BRELL elektroenerģijas sistēmas un pievienošanos Eiropas kopējai sistēmai.
Siliņa vienlaikus norādīja uz nepieciešamību turpināt darbu pie energoresursu neatkarības stiprināšanas, enerģijas piegāžu drošuma un ilgtspējīgas enerģētikas attīstības.
Premjere izcēla arī dzelzceļa projekta "Rail Baltica" nozīmi, norādot, ka Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā tā būs lielākā Latvijas prioritāte.
Vienlaikus Siliņa uzsvēra, ka ES līmenī jau patlaban ir būtiski palielinājusies izpratne par Austrumu pierobežas, tostarp Latvijas, nozīmi esošajos ģeopolitiskajos apstākļos, un norādīja, ka tas ir arī šīs valdības mērķtiecīgā darba rezultāts.
Pēc premjeres paustā, valdības mērķis ir veidot drošu valsti, kur cilvēki jūtas aizsargāti, ģimenēm ar bērniem ir reāls atbalsts, bet uzņēmumi var attīstīties bez liekiem šķēršļiem. Vienlaikus valdība esot mērķtiecīgi strādājusi pie pārtikas cenu samazinājuma, veicinot "zemo cenu pārtikas groza" ieviešanu un samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes 12% apmērā piemērošanu vairākiem pārtikas produktiem, kā arī veikusi konkrētus soļus, lai palielinātu atbalstu ģimenēm ar bērniem, senioriem un cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem.
Ziņojumā atspoguļotas sāktās sistēmiskās pārmaiņas vairākās jomās. Izglītībā ieviests jauns skolu finansēšanas modelis "Programma skolā", kas no septembra tiks īstenots pilnā apjomā, kā arī sākts jauns augstskolu institucionālā finansējuma modelis.
Savukārt veselības jomā sākta slimnīcu tīkla pārstrukturēšana, pārejot uz trīs līmeņu modeli, un veikta recepšu zāļu cenu veidošanas reforma. Sociālajā jomā pieņemtas izmaiņas izdienas pensiju sistēmā.
Valsts pārvaldē īstenota Valsts ieņēmumu dienesta pārstrukturēšana un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras reorganizācija, kā arī izveidots Mākslīgā intelekta centrs. Paralēli tam turpināta birokrātijas mazināšana, īpaši būvniecības un finanšu kapitāla jomā, ieviests "zaļais koridors" aizsardzības investīcijām un jauns pārvaldības standarts ar vienotajiem pakalpojumu centriem un iestāžu apvienošanu pēc funkcijām, izcelts ziņojumā.
Birokrātijas mazināšanas kontekstā Siliņa uzsvēra, ka ekonomikas izaugsmei nepieciešami praktiski un saprotami risinājumi. "Lai kaut kas valstī augtu, ir jābūvē, ir vajadzīga nauda un vienkārša, saprotama dokumentu aprite. Valdības uzdevums ir noņemt liekos šķēršļus, lai cilvēki un uzņēmēji var darīt savu darbu, nevis cīnīties ar papīriem," teica Siliņa.
Ziņojumā uzsvērts arī ekonomikas attīstības virziens - 2025. gadā Latvijas ekonomika augusi straujāk, nekā iepriekš prognozēts, iekšzemes kopproduktam pieaugot par 2,1%. Izaugsme turpinājusies septiņus ceturkšņus pēc kārtas, īpaši būvniecībā, investīcijās un augstas pievienotās vērtības nozarēs.
To pirmdienas valdības sēdē izcēla ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), kurš pauda, ka šāds rādītājs apliecina, ka Latvija ir izrāvusies no stagnācijas.
Pēc ziņojumā paustā, "Moneyval" novērtējums apliecina finanšu sistēmas stabilitāti un valsts uzticamību.
Ārējās un iekšējās drošības jomā valdība pieņēmusi lēmumu par būtisku aizsardzības finansējuma kāpumu - 2026. gadā tas sasniegs 4,91% no iekšzemes kopprodukta, pirmo reizi pārsniedzot divus miljardus eiro. Pabeigta žoga izbūve uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, izveidots Krīzes vadības centrs, sākta patvertņu pielāgošana un ieviesta šūnu apraide.
Tāpat Latvija turpinājusi atbalstu Ukrainai un sankciju un spiediena stiprināšanu pret Krieviju un Baltkrieviju.
Saeimā ziņojumu plānots izskatīt 12. martā.
Nesen apritēja gads, kopš Siliņa ar jauniem darbiem un trīs ministru nomaiņu pieteica savas valdības "restartu".
