Atkāpjoties no ārlietu ministra amata, Krišjānis Kariņš (JV) rīkojies kā kārtīgs Rietumu politiķis, ceturtdien pēc sarunas ar politiķi paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Siliņa norādīja, ka Kariņš pats nolēmis demisionēt. Premjerministre uzsver, ka Kariņš esot rīkojies kā kārtīgs Rietumu politiķis, lai noņemtu jebkādu šaubu ēnu pašreizējā situācijā un ļautu notikt visām izmeklēšanas procedūrām lidojumu lietā.
"Uzskatu, ka Krišjānis Kariņš ārlietu ministra postenī ir strādājis godprātīgi, ir ļoti labi pārstāvējis Latvijas intereses gan Eiropas Savienībā, gan NATO," akcentēja valdības vadītāja.
Siliņai, pēc pašas teiktā, vēl nav padomā ārlietu ministra amata kandidāts.
Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka Saeimas priekšsēdētājas biedre, bijusī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) tiek minēta kā viena no iespējamajiem kandidātiem uz ārlietu ministra amatu.
Kā ziņots, Kariņš ceturtdien pēc tikšanās ar premjerministri Siliņu paziņoja, ka nolēmis atkāpties no ārlietu ministra amata.
Kariņš ārlietu ministra amatu atstāšot 10.aprīlī. Viņš skaidroja, ka šis datums izraudzīts, jo Saeimas nākamā kārtējā sēde gaidāma 11.aprīlī, kad parlaments varēs ievēlēt jaunu ārlietu ministru.
Jau vairākus mēnešus publiskajā telpā aktuāls ir skandāls par Kariņa premjerēšanas laikā vadīto delegāciju komandējumos izmantotajiem privātajiem avioreisiem, kas daļā sabiedrības izpelnījušies kritiku.
No 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai Kariņa un viņa darbinieku komandējumos privātajiem reisiem iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar Eiropas Savienības segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.
Pagājušajā nedēļā Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka sākusi kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu šajos komandējumos.
