Pasaulē
Viņa norādīja, ka šis jautājums jau pirms laba laika ir skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā. "Tas ir viens no pretmobilitātes pasākumiem, ko armija ir uzlikusi kā vienu no iespējamiem risinājumiem," teica Siliņa.
Pēc viņas teiktā, vairāku nozaru atbildīgajiem, tostarp satiksmes, ekonomikas, iekšlietu un citās nozarēs, uzdots izvērtēt, kādas varētu būt sekas, ja kas tāds tiek darīts.
Tāpat arī armijai kopā ar pārējām nozarēm jāstrādā kopā, vērtējot, kāds ir laika termiņš, ja kaut kas tāds tiktu darīts, norādīja premjere. "Tā kā mēs no šīm pārējām institūcijām arī sagaidām atbildīgu lēmumu. Protams, tas viennozīmīgi ir jādara kopā," sacīja Siliņa, uzsverot, ka ir jākoordinējas ne tikai ar Baltijas valstīm, bet arī Poliju un Somiju.
Viņa skaidroja - tiklīdz kāda valsts "veic kādas kustības" uz robežas, minētās valstis vienmēr ir koordinējušās maksimāli sinhroni un ir saskaņojušas savas intereses. "Šis ir vēl viens ļoti būtisks aspekts, jo tāds lēmums nav tikai armijas lēmums. Šobrīd mums ir situācija, kura noteikti vēl ir jāvērtē daudz plašākā kontekstā - ne tikai Latvijā vienā, bet arī starptautiski starp vairākām Baltijas valstīm, Poliju un Somiju," vēlreiz uzsvēra premjere.
Kā vēstīts, vairākām ministrijām un drošības iestādēm uzdots līdz gada beigām sagatavot atzinumu par to, kādu ietekmi Latvijai radītu sliežu nojaukšana Krievijas pierobežā, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".
Raidījuma veidotājiem kļuvis zināms, ka Latvijā slēgtās sēdēs spriests par iespēju pārgriezt dzelzceļa sliedes Krievijas virzienā. Šī savienojuma pastāvēšana, pēc Latvijas un ārvalstu militāro analītiķu domām, ir vistiešākais risks drošībai. Intervijā "Nekā personīga" Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji nepārprotami liekuši saprast, ka sliežu ceļi un arī uzbērumi Krievijas pierobežā jālikvidē - jo ātrāk, jo labāk.
Aptaujātie militārie un ekonomikas analītiķi raidījumam norāda, ka, viņuprāt, esošie dzelzceļa savienojumi ar Krieviju ir drošības apdraudējums. Tāpēc nebūtu ilgi jākavējas ar šo sliežu ceļu demontēšanu.
Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) raidījumam norādīja, ka situācija esot jāvērtē, jo sliežu ceļu nojaukšana Krievijas virzienā pilnībā apturēs tranzītbiznesu Latvijā arī kravām no Āzijas.
Savukārt Aizsardzības ministrija raidījumam atzīmēja, ka NBS esot pretmobilitātes plāni, kas nosaka, ko darīt, ja iestājas militārs apdraudējums. Tie tiek trenēti kopā ar LDz. Vai, viņuprāt, sliežu likvidēšana jau tagad palīdzētu stiprināt drošību, teikt nevarot, jo tas viss esot noslēpums.
Arī starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks Kolins Smits intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka, lai stiprinātu Latvijas militāro drošību, ir jānojauc vismaz tie Krievijas platuma sliežu ceļi uz austrumiem no Daugavpils, kas netiek izmantoti, jo bez dzelzceļa Krievijas iespējas veikt kādu iebrukumu Latvijā būtiski sarežģītos.
Viņš ik pa laikam Latvijas amatpersonām jautājot, kāpēc Latvija nav nojaukusi veco sliežu ceļu gar robežu. Viņaprāt, visiem sliežu ceļiem, kas atrodas uz austrumiem no Daugavpils, būtu jāpazūd, un jāatstāj tikai tie, kas ir patiešām nepieciešami, piemēram, uz rietumiem un uz dienvidiem no Daugavpils.
Amerikāņu militārā eksperta veiktā analīze par Ukrainas karu likusi secināt, ka dzelzceļš bija vienīgais iemesls, kāpēc Krievija vispār spēja paveikt to, ko tā paveica pirmajos sešos kara mēnešos un pat pēc tam, kad atkāpās un sakoncentrējās ap Doņecku.
