Pasaulē
Viņa stāstīja, ka ārkārtas Eiropadomes sanāksmē Briselē tika pārrunāti aktuālie starptautiskie notikumi un transatlantiskās attiecības.
"Pozitīvi, ka situācija ir deeskalēta," komentēja premjere.
Pēc Siliņas teiktā, sanāksmē Latvija pauda solidaritāti Dānijai un atbalstu drošības stiprināšanai Arktikā.
"Turpinām nelokāmu atbalstu Ukrainai un spiediena palielināšanu Krievijai," uzsvēra premjere.
Tāpat viņa izcēla, ka Eiropa stiprinās savu konkurētspēju un ieguldījumus aizsardzībā.
Jau vēstīts, ka Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta piektdien paziņoja, ka Eiropas Savienības (ES) valstu līderiem ir nopietnas šaubas par ASV prezidenta Donalda Trampa izveidotās Miera padomes kompetenci, bet viņi ir gatavi sadarboties ASV un šo jaunizveidoto institūciju Gazas joslā.
"Mums ir nopietnas šaubas par vairākiem elementiem Miera padomes statūtos, kas attiecas uz tās kompetenci, pārvaldību un atbilstību ANO Hartai," sacīja Košta pēc Eiropadomes ārkārtas samita Briselē.
"Mēs esam gatavi strādāt kopā ar ASV pie visaptveroša Miera plāna Gazai ieviešanas, Miera padomei pildot savu misiju kā pagaidu administrācijai," teica Košta.
Tramps ceturtdien ceremonijā Davosā, kur notiek Pasaules ekonomikas forums, oficiāli izveidoja Miera padomi, parakstot tās dibināšanas dokumentu.
ASV prezidents pats ir padomes priekšsēdētājs. Valstis, kas iemaksā miljardu ASV dolāru, var iegūt pastāvīgu dalību, bet citām valstīm būs trīs gadu pilnvaru termiņš. Pilns dalībvalstu saraksts vēl nav publiskots.
Tramps sākotnēji iecerēja šo padomi kā struktūru, kas pārraudzītu Gazas joslas atjaunošanu. Kopš tā laika viņš ir ierosinājis, ka šo struktūru varētu paplašināt, lai tā varētu risināt konfliktus un krīzes visā pasaulē, un, kad viņam trešdien Davosā jautāja, vai tā varētu aizstāt ANO, viņš atbildēja apstiprinoši. Diplomāti, kas iepazinušies ar padomes statūtiem, ziņu aģentūrai DPA norādīja, ka tā ir neslēpts izaicinājums ANO.
Spānijas premjerministrs Pedro Sančess pēc samita pateica reportieriem, ka viņa valsts ir noraidījusi uzaicinājumu piedalīties Miera padomē.
Francija paziņoja, ka Miera padomes statūti ir "nesavienojami" ar Francijas starptautiskajām saistībām, sevišķi ar tās dalību ANO.
Daudzas ASV Rietumu sabiedrotās kritizējušas Krievijas un Baltkrievijas uzaicināšanu pievienoties Miera padomei, uzskatot, ka neviens uzticams miera forums nevar ietvert Krieviju, kas ved asiņainu karu pret Ukrainu.
Tāpat ziņots, ka Košta ES ārkārtas samitu sasauca, reaģējot uz Trampa draudiem piemērot muitas tarifus ES valstīm, kas iebilst pret ASV centieniem pārņemt Grenlandi.
Tramps paziņojis, ka domstarpību dēļ Grenlandes jautājumā no 1. februāra imports no astoņām ES dalībvalstīm tiek aplikts ar 10% lielu muitas nodokli.
Jaunie tarifi attiektos uz visu importu no Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Francijas, Vācijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un Somijas. Gadījumā, ja netiks panākta vienošanās par Grenlandes pārdošanu ASV, no jūnija šis tarifs tiks paaugstināts līdz 25%.
Vienlaikus Tramps trešdien pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti atsauca savus draudus piemērot tarifus Eiropas valstīm, kas iebilst pret ASV nostāju Grenlandes jautājumā, un izteicās, ka sarunās ar Riti viņiem izdevies vienoties par ietvaru risinājumam Grenlandes jautājumam. Kāda tieši ir šī vienošanās, pagaidām nav zināms.
Kā, atsaucoties uz informētu avotu, vēsta ziņu aģentūra AFP, vienošanās paredz, ka ASV un Dānija no jauna apspriedīs 1951. gada aizsardzības paktu par Grenlandi.
Grenlandes vicepremjers Mute Egede sociālajos tīklos iepriekš norādīja, ka ir "nepieņemami mēģināt nodot mūsu zemi citiem".
