Zoldners norādīja, ka pašlaik šajā jautājumā notiek rīcības koordinēšana ar ES un NATO sabiedrotajiem. Tāpat arī Latvijā atbildīgās ministrijas strādā saistībā ar šo jautājumu, un nepieciešamības gadījumā tuvākajās dienās varētu tikt sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde.
Jau ziņots, ka Krievija ierobežojusi Ukrainas pilsoņu ieceļošanu valstī no ES līdz divām robežšķērsošanas vietām, tikai vienai no tām esot uz sauszemes.
No 16.oktobra visi Ukrainas pasu turētāji, kas vecāki par 14 gadiem, drīkstēs ieceļot Krievijā no trešām valstīm tikai divās robežšķērsošanas vietās - Šeremetjevo lidostā, kas atrodas Maskavā, un mazākajā robežkontroles punktā uz Latvijas-Krievijas robežas - Vientuļos.
Šāds Krievijas lēmums nozīmē, ka teju 30 robežšķērsošanas punktu vietā, kas līdz šim bija pieejami uz ES ārējās robežas iekļūšanai Krievijā, paliks tikai viens, turklāt mazākais.
Ministra birojā gan pagaidām nevarēja komentēt, vai šāds Krievijas lēmums par tikai divu robežšķērsošanas vietu saglabāšanu nozīmētu arī to, ka Ukrainas pilsoņi Krievijā nedrīkstētu iebraukt arī caur Baltkrieviju un Ukrainu.
Visticamāk, šāds Krievijas lēmums ir atbilde vairāku Eiropas valstu, tostarp Latvijas, solim aizliegt to teritorijās iebraukt transportlīdzekļiem ar Krievijas un Baltkrievijas valsts numurzīmēm.
15.septembrī Somijas varasiestādes bija nolēmušas aizliegt valstī iebraukt automašīnām ar Krievijas numurzīmēm, kā rezultātā ar auto no Krievijas ar šīs valsts numurzīmēm ES iebraukt vairs nevar.
Eiropas Komisija 8.septembrī publicēja skaidrojumus par importu un preču ievešanu no Krievijas. Tajos teikts, ka ir aizliegts ievest personīgās automašīnas un personīgās mantas. Vēlāk Eiropas Komisija paziņoja, ka šim sarakstam ir konsultatīvs raksturs un ES valstīm individuāli jāizlemj, vai noteikt aizliegumus.