Pasaulē
Vaicāta, vai CVK pārraudzību un administratīvo atbalstu nākotnē sniegs Valsts kanceleja (VK), Saulīte skaidroja, ka pašlaik par to notiek sarunas un ka savu vārdu vēl nav teikusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un Saeima.
"Ar mums tiešā veidā sarunas nenotiek, tādēļ mēs zinām to, kas jau ir paziņots, proti, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir devis Tieslietu ministrijai uzdevumu izstrādāt nepieciešamos grozījumus likumos, kas varētu notikt līdz oktobrim," norāda CVK vadītāja.
Saulīte atzīmēja, ka procesi šajā jautājumā sākās pēc Valsts prezidenta Egila Levita ierosmes, ka CVK ir jābūt kādas citas iestādes pārraudzībā. "Daudzās citās valstīs CVK analogas iestādes atrodas iekšlietu vai tieslietu ministriju, kādu citu iestāžu pārraudzībā. Varianti ir dažādi," skaidroja iestādes vadītāja.
CVK priekšsēdētāja atsaucās uz valsts pārvaldes ekspertu pausto nesenā seminārā, ka CVK ir neatkarīga iestāde, kas dala kompetenci ar atsevišķām citām iestādēm. "Tie var būt IT jautājumi, drošības jautājumi. Tas var būt risinājums, ka CVK ir neatkarīga iestāde, bet ar dalītu kompetenci konkrētās darbības sfērās," sacīja Saulīte.
Vaicāta par bažām opozīcijā, ka VK savukārt atrodas Ministru prezidenta pārraudzībā, kas varētu vismaz radīt priekšstatu par kādu ietekmi uz iestādi, CVK priekšsēdētāja noraidīja šādas raizes.
"Es jau no paša sākuma esmu uzsvērusi, ka CVK ir iestāde, kurā nedrīkst būt nekādas politiskās ietekmes. Nekādā veidā," akcentēja Saulīte norādot, ka CVK ir iestāde, kurai ir jāpilda sava funkcija "neatkarīgi no nekādām politiskām vēsmām, neatkarīgi no tā, kurš ir valdībā, kāda ir koalīcija un kāda ir opozīcija".
Iestādes vadītāja uzsvēra, ka vēlētāji ir pelnījuši, lai CVK darbojas godprātīgi un caurredzami. Tādēļ ir jānodrošina CVK neietekmējamība.
