Pasaulē
Saeimas komisijā, kurā šodien tika spriests par sabiedrības līdzdalības platformu "Manabalss.lv", tās pārstāvis Imants Breidaks sacīja, ka platforma dod iespēju iedzīvotājiem savu neapmierinātību noformulēt par juridiski pareiziem priekšlikumiem, kurus jau vēlāk var izmantot, lai kaut ko mainītu.
Viens no iemesliem veiksmīgam platformas darbam ir tās neatkarība, apgalvoja Breidaks un norādīja, ka ar platformu var ietekmēt politisko domu.
"Nu jau mēs runājam par 450 iniciatīvām gadā," teica Breidaks, vienlaikus norādot, ka visas iniciatīvas, kuras tiek saņemtas, publicētas netiek.
Breidaks akcentēja, ka finansējums ir būtisks jautājums, lai platforma varētu darboties - tas nepieciešams iniciatīvu izvērtēšanai, drošības jautājumu risināšanai un platformas uzturēšanai.
Platformas pārstāvis komisijas sēdē mudināja finansējumu nodrošināt platformai katru gadu. "Lūdzu atrast formulu, veidu, lai pastāvētu finansējums platformas nodrošināšanai katru gadu," teica Breidaks, akcentējot arī finansējumu izlietojumu caurspīdīgumu.
Komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) interesējās, kādi ir kritēriji, lai kādas iniciatīvas tiktu atzītas par nederīgām. Judins akcentēja, ka atlasei ir jābūt politiski neitrālai. Vienlaikus Judins komisijas sēdē uzsvēra, ka var darīt vairāk, lai stiprinātu pilsoņu iespējas iesaistīties demokrātiskos procesos.
Breidaks sacīja, ka kritēriji, kāpēc kāda iniciatīva netiek publicēta, pieejami publiski. Piemēram, netiek publicētas iniciatīvas, kuras vērstas pret Satversmes kodolu. Tāpat netiek publicētas iniciatīvas, kuras nav iespējamas. Piemēram, iniciatīva Latvijas armijai izstrādāt kodolieročus.
Iniciatīvu izvērtēšanai tiek piesaistīti arī eksperti no ārpuses, lai pamatotu iniciatīvas nepublicēšanu.
Breidaks, atbildot uz jautājumu, kāpēc netiek padarītas publiskas arī tās iniciatīvas, kuras tiek atzītas par nepamatotām, norādīja, ka tas netiek darīts, lai "publiski neizsmietu cilvēkus", uzsverot, ka atsevišķas iniciatīvas esot visai muļķīgas.
Deputāte Selma Teodora Levrence (P) piekrita atsevišķiem komisijas deputātiem, norādot, ka platformas ikgadēja finansēšana varētu radīt jautājumus par platformas neitralitāti. Tāpēc viņa mudināja domāt par veidiem, kā atbalstīt platformu, taču vienlaikus novēršot šādus jautājumus.
Breidaks, runājot par finansējuma piesaisti platformas darbībai, norādot, ka "granti nav panaceja", granti esot domāti "viendienīšiem", nevis platformām, kuras labi darbojas jau gadiem. Tāpat grantu summas neesot pietiekamas, lai nodrošinātu platformas darbību. "Mēs runājam par finansējuma piešķiršanu, apstākļu spiesti," sacīja Breidaks.
Judins sacīja, ka šis ir "instruments, kas ir valstiski svarīgs", tāpēc ir konstruktīvi jādomā par to, kā platformai palīdzēt. Judins sēdes noslēgumā norādīja, ka pašlaik nekādus lēmumus attiecībā uz finansējuma piesaisti, piešķiršanu platformas darbībai pieņemt nevar, vienlaikus ir jādomā par iespējamiem risinājumiem.
LETA jau vēstīja, Saeimas deputāti pērnā gada 4. decembrī, lemjot par valsts nākamā gada budžetu, atbalstīja priekšlikumu nodrošināt finansējumu 150 000 eiro "Manabalss.lv" darbībai.
Priekšlikums paredz piešķirt 150 000 eiro Sabiedrības līdzdalības fondam, lai nodrošinātu digitālās demokrātijas platformas "Manabalss.lv" darbību.
Platforma gandrīz 15 gadus ir bijusi būtisks rīks iedzīvotāju līdzdalībai politikas veidošanā, tajā virzītas vairāk nekā 140 iniciatīvas, no kurām 83 iekļautas normatīvajos aktos, tostarp veiktas konstitucionālas izmaiņas. Deputātu ieskatā patstāvīgs finansēšanas mehānisms ir nepieciešams, lai stiprinātu sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā.
"Manabalss.lv" komanda norādījusi, ka kopš 2011. gada "Oligarhu kapusvētkiem", kad organizācija tika dibināta, ar tās veidotās platformas starpniecību līdz Saeimai ir nonākušas vairāk nekā 140 iniciatīvas, no kurām 83 kļuvušas par likumiem.
"Manabalss" projektu īsteno nodibinājums "Sabiedrības līdzdalības fonds", kura valdē darbojas Breidaks, Valtiņa un Valdis Pornieks.
