Pasaulē
Paredzēts, ka Saeimas komisija darbu pie nākamā gada budžeta turpinās piektdien, 21. novembrī.
Komisija galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus deviņos likumos, kas no 2027. gada paredz pakāpeniskas izmaiņas līdzšinējā izdienas pensiju regulējumā. Likumprojekti saistīti ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.
Paredzēts, ka izmaiņas neskars tos izdienas profesijās nodarbinātos, kuri attiecīgo likumu grozījumu spēkā stāšanās brīdī jau saņem vai būs ieguvuši tiesības uz izdienas pensiju atbilstoši pašlaik spēkā esošiem tiesību aktiem.
Grozījumi likumos paredz pakāpeniski mainīt sistēmu, kas ietekmē tos nodarbinātos, kas līdz šim varēja doties pensijā agrāk par vispārējo pensionēšanās vecumu, tostarp karavīrus, iekšlietu sistēmas darbiniekus, robežsargus, ugunsdzēsējus un citus. Turpmāk izdienas pensiju piešķirs tikai tiem, kuru darbs saistīts ar paaugstinātu risku, veselības vai dzīvības apdraudējumu, piemēram, ugunsdzēsējiem, glābējiem.
Izmaiņas rosinātas, lai mazinātu atšķirības starp izdienas pensiju saņēmējiem un pārējo sabiedrību, veidojot taisnīgāku kopējo sistēmu. Tās plānots īstenot, sākot ar 2027. gadu, pakāpeniski ieviešot vienotus principus un pārskatāmu finansēšanas modeli. Vienlaikus paredzēts saglabāt sociālo aizsardzību tiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku vai sabiedrības drošību.
Ar grozījumiem likumos paredzēts pakāpeniski piecu gadu laikā palielināt izdienas stāžu un vecumu par sešiem mēnešiem katru gadu, kā arī no pensijas aprēķina izslēgt pēdējos divus mēnešus. Savukārt attiecībā uz personām, kuras 2027. gada 1. janvārī būs uzkrājušas izdienas stāžu, kas mazāks par 10 gadiem, tiks grozīta arī izdienas pensijas aprēķina formula. Pensiju aprēķinās, ievērojot saņemto darba samaksu pēdējo 10 kalendāro gadu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atvaļināšanas no dienesta.
Tāpat paredzēts izdienas pensijas minimālo un maksimālo apmēru samazināt par 10% līdz 20%, izlīdzinot starp dienestiem, tai skaitā par 5%, ja persona tiek atvaļināta vai atbrīvota no amata.
No izdienas pensiju profesiju loka paredzēts izslēgt prokurorus un tiesnešus, šīm grupām paredzot speciālu pensiju, kā arī diplomātus. Tāpat izmaiņas skars baleta, cirka un kora māksliniekus, leļļu teātra aktierus, orķestra māksliniekus, solistus, vokālistus, teātra aktierus, šo profesiju pārstāvjiem paredzot arī atbalsta pasākumus, tostarp pārkvalifikācijai citā profesijā.
Saskaņā ar plānotajām izmaiņām izdienas pensijas vairs neattieksies arī uz tiem amatiem un profesijām, kurās personas darba pienākumu izpilde nav saistīta regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, tai skaitā atbalsta funkciju veicējiem.
Plānots, ka izdienas stāžā varēs iekļaut privātajā sektorā nostrādāto laiku, bet ne vairāk kā 20% no kopējā izdienas stāža. Izdienas pensiju maksās līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanai. Pēc tam tās izmaksu pārtrauks un persona turpmāk saņems vecuma pensiju, kas aprēķināta vispārējā kārtībā no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Izdienas pensiju sistēmas izmaiņas arī rosinātas, jo patlaban ļoti strauji aug pensiju sistēmas radītais fiskālais slogs. Paredzams, ka pēc pieciem gadiem valsts budžeta izdevumi šīm pensijām jau pārsniegs 200 miljonus eiro gadā, norādīts likumprojektu anotācijās.
Saeimas sēdē 3. decembrī otrajā - galīgajā - lasījumā paredzēts lemt par grozījumiem likumā "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm", grozījumiem Militārpersonu izdienas pensiju likumā, grozījumiem Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā, grozījumiem Diplomātu izdienas pensiju likumā, grozījumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā, grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā, grozījumiem Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā, grozījumiem Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā un grozījumiem Militārā dienesta likumā
Saeimas komisija šodien atbalstīja arī valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļautos grozījumus likumā "Par policiju", kas paredz efektivizēt rīcību ar atrasto mantu. Grozījumu mērķis ir mazināt birokrātiju.
Ar grozījumiem plānots precizēt 12. panta pirmās daļas 35. punktu, nosakot, ka atrastā manta, kuras īpašnieks nav noskaidrots un atradējs atsakās to pārņemt, tiks nodota kompetentai institūcijai, nevis konkrēti Valsts ieņēmumu dienestam. Turklāt Valsts policijai piešķirs tiesības atrastos naudas līdzekļus ieskaitīt valsts budžetā, ja sešu mēnešu laikā nav noskaidrots īpašnieks.
Izmaiņas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Valsts budžeta 2026. gadam pavadošo likumprojektu paketē iekļauti arī grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) likumā, kas paredz pakāpeniski atbrīvot VID no neraksturīgas funkcijas - rīcības ar valstij piekritīgo mantu. No 2026. gada šīs funkcijas daļēji pārņems VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), bet pilnībā - no 2027. gada.
Grozījumu mērķis ir mazināt birokrātiju un efektivizēt procesu, novirzot VID resursus pamatuzdevumiem.
Otrajam lasījumam Saeimā komisijas deputāti atbalstīja arī grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz, ka no 2026. gada izpildu lietās par mantas konfiskāciju piedzinēja tiesības un pienākumi būs ne tikai VID, bet arī VNĪ.
Nākamā gada budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti un otrajam lasījumam atbalstīti arī grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz noteikt, ka ja suns cilvēkam nodarījis smagus miesas bojājumus vai izraisījis tā nāvi un attiecīgā suņa īpašnieks vai turētājs ir sodīts, nepieciešams paredzēt tiesiskās sekas, tostarp suni eitanazēt. Ministrijā norāda, ka suņa eitanāzija šajā gadījumā ir sabiedrības aizsardzības pasākums, kas vērsts uz cilvēku drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanu.
Tāpat paredzēts likvidēt suņa bīstamības izvērtēšanas institūtu un noteikt papildu prasības rīcībai ar suni, kas nodarījis kaitējumu cilvēkam vai dzīvniekam, kā arī prasības minētā suņa īpašniekam vai turētājam. Tostarp paredzēts noteikt, ka par suni, kurš nodarījis fizisku vai materiālu kaitējumu cilvēkam, dzīvnieku reģistra datubāzē tiek izdarīta attiecīga atzīme, kā arī noteikt pienākumu uzbrukušā suņa īpašniekam vai turētājam iziet apmācību dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā un nodrošināt uzbrukušā suņa apmācību.
Grozījumi arī paredz pilnvarot MK noteikt prasības uzbrukušā suņa apmācības programmas saturam un apjomam, apmācības kārtību, kārtību, kādā mājas dzīvnieku reģistra datubāzē izdara atzīmi par uzbrukušo suni, prasības par uzbrukušā suņa un tā īpašnieka vai turētāja apmācību, kā arī kritērijus dzīvniekam nodarītā kaitējuma apmēra novērtēšanai.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka līdzšinējā pieredze liecina, ka ieviestā sistēma, kādā suni atzīst par bīstamu, un noteiktās prasības bīstama suņa turēšanai nepasargā sabiedrību no suņu uzbrukumiem. Tāpat suņa bīstamības izvērtēšanas process Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) veido izdevumus 16 249 eiro apmērā gadā.
Tāpat grozījumos paredzēts noteikt, ka no 2026. gada 1. janvāra cirka dzīvnieku, dresūras dzīvnieku, cirku un dresūras numura viesizrāžu vietu, kā arī tāda suņa, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam, reģistrācija būs bez maksas.
Saeimas komisija šodien otrajam lasījumam parlamentā atbalstīja arī grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka dzīvnieku liemeņu klasifikācijas un cenu paziņošanas uzraudzību kautuvēs varēs deleģēt privātpersonām vai citām publiskām personām.
Grozījumu mērķis ir samazināt administratīvo slogu un optimizēt valsts budžeta izdevumus, saglabājot PVD uzraudzību. Likums stāsies spēkā 2026. gada sākumā.
Saeimas sēdē galīgajā lasījumā par nākamā gada budžetu paredzēts lemt 3. decembrī.
Jau ziņots, ka iepriekš valdība atbalstījusi papildu resursu piešķiršanu 22,3 miljonu eiro apmērā 2026. gada valsts budžeta.
Līdzekļi papildu resursiem tiek rasti, samazinot valsts parāda vadības izdevumus desmit miljonu eiro apmērā, kā arī papildu līdzekļi valsts budžetā tika rasti no AS "Latvijas valsts meži", pārskatot dividendēs plānotos ieņēmumus 12,3 miljonu eiro apmērā.
Nozīmīgākais papildu finansējums paredzēts projekta "Rail Baltica" pārprojektēšanai - astoņi miljoni eiro, savukārt 1,4 miljoni eiro paredzēti "Rail Baltica" projekta Latvijā ieviešanas izvērtējuma veikšanai.
Lauku ģimenes ārstu atbalstam plānoti 4,8 miljoni eiro.
Vēl 1,8 miljoni eiro novirzīti atbalstam vardarbībā cietušajiem, bet sakrālā mantojuma saglabāšanai novirzīts viens miljons eiro.
Tāpat četri miljoni eiro tiks novirzīti aizsargāto elektroenerģijas lietotāju atbalstam.
Valsts kultūrkapitāla fonda programmu un projektu konkursu īstenošanai papildus paredzēti 402 908 eiro.
Papildu līdzekļus valdība atbalstīja arī Izglītības un zinātnes ministrijai pedagogu atbalstam, kā arī Veselības ministrijai Neatliekamās medicīniskās palīdzības punkta izveidei Indras pagastā - 349 536 eiro, un citiem valstij svarīgiem pasākumiem.
Vērtējot ministriju priekšlikumus budžetam, valdība noteica, ka mērķdotācijās pašvaldībām nākamgad būs 674,543 miljoni eiro iepriekš pirmajā lasījumā paredzēto 676,286 miljonu eiro vietā.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 16,1 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,9 miljardi eiro. Šā gada ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 1,1% apmērā, savukārt nākamā gada budžetā izaugsme plānota 2,1% apmērā, bet turpmākajos gados - līdz 2,2%.
