Pasaulē
Mūrniece atgādināja, ka Krievijas agresija pret Ukrainu sākās nevis 2022.gadā, bet gan 2014.gadā ar nelikumīgo Krimas pussalas okupāciju un aneksiju, kā arī bruņotu iejaukšanos Austrumukrainā. "Tas bija brīdis, kad pasaule ieraudzīja patieso Putina režīma būtību - brutālu militarizāciju, cilvēktiesību pārkāpumus, politisko vajāšanu, piespiedu rusifikāciju un pseido-vēlēšanas," sacīja Ārlietu komisijas priekšsēdētāja.
"Krima ir un paliek daļa no Ukrainas. Nekādi kompromisi par to nav iespējami. Robežas nedrīkst mainīt ar spēku. Latvijas valsts nekad neatzīs Krimas, Doņeckas, Luhanskas vai jebkuras citas Ukrainas daļas aneksiju. Šīs teritorijas ir un paliek Ukrainas neatņemama daļa," teica Mūrniece, paužot Latvijas atbalstu Ukrainas suverenitātei, neatkarībai un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās.
Ārlietu komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka šis ir zīmīgs laiks Ukrainai, jo 15.maijā Stambulā, Turcijā, ir paredzētas miera sarunas.
Klātesošos uzrunāja arī Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols, un ar personīgām liecībām dalījās Krimas tatāru kopienas pārstāvji, kuri ir tieši cietuši no Krievijas agresijas: Augstākās Radas deputāts, Krimas tatāru tautas pārstāvniecības - Medžlisa - priekšsēdētāja vietnieks Ahtmeds Čijgozs, Krimas tatārs, ANO pastāvīgās platformas pamatiedzīvotāju jautājumos loceklis Suleimans Mamutovs, Krimas tatāru žurnāliste Gulsuma Halilova un žurnāliste un cilvēktiesību aizstāve Irina Sedova. Ar savu aculiecinieces stāstu par 2014.gada marta notikumiem dalījās arī bijusī Latvijas vēstniece Ukrainā Argita Daudze.
Savukārt diskusijās attālināti piedalījās Medžlisa priekšsēdētājs Refats Čubarovs un Verhovna Radas deputāte Tamila Taševa. Tāpat ikviens varēja noskatīties dokumentālo īsfilmu "Neizstāstītā Krimas tatāru vēsture", kas izgaismo Krimas tatāru kopienas traģiskos vēsturiskos un mūsdienu notikumus.
Saeima 2019.gadā kļuva par pirmo ārvalstu parlamentu, kas pret Krimas tatāriem īstenotās deportācijas un represijas oficiāli atzina par padomju režīma īstenotu genocīdu. Ik gadu 18.maijā tiek atzīmēta Krimas tatāru genocīda upuru piemiņas diena, kad tiek pieminēti 1944.gada 18.maijā uzsākto masveida deportāciju upuri - tūkstošiem Krimas tatāru, kuri tika izsūtīti no savām mājām uz attāliem PSRS reģioniem.
Krimas okupācijas liecību publiskā uzklausīšana notiek, lai pievērstu sabiedrības uzmanību Krievijas īstenotajām represijām un noziegumiem tās pagaidu okupētajās teritorijās, sniegtu iespēju dziļāk izprast reālo situāciju šajās teritorijās un stiprinātu starptautisko atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei.
