Pasaulē
Braže uzsvēra, ka Latvijas ārpolitikas dienesta ikdiena ir darbs vairāku starptautisko krīžu krustpunktā, taču par spīti tam izdevies nodrošināt nepārtrauktu atbalstu Latvijas valstspiederīgajiem un stiprināt valsts drošību. Viņa pateicās diplomātiem par darbu bīstamos reģionos, tostarp Ukrainā un Tuvajos Austrumos.
Braže norādīja, ka starptautiskā drošības situācija turpina ietekmēt gan Latviju, gan Eiropu kopumā, un atgādināja, ka valdība ir apstiprinājusi vēsturiski lielāko aizsardzības budžetu, vienlaikus attīstot militāro infrastruktūru un uzturot pieaugošu sabiedroto klātbūtni. NATO daudznacionālo spēku skaits Latvijā sasniedzis aptuveni 4000 karavīru no 14 valstīm.
Īpašu uzmanību ministre pievērsa ekonomisko saišu ar Krieviju pārtraukšanai, uzsverot, ka tā ir viņas konsekventa un nemainīga nostāja. Viņa atgādināja, ka Latvija jau pārtraukusi energoatkarību no Krievijas naftas, gāzes un elektrotīkliem, panākusi vairākus Eiropas līmeņa ierobežojumus, tostarp attiecībā uz mangānu, graudiem un lauksaimniecības precēm, kā arī atbalstījusi 19 sankciju pakotnes. Ministrs uzsvēra, ka šajā jautājumā beidzot pastāv vienprātība gan koalīcijā, gan opozīcijā.
Braže pauda, ka Latvija strādā, lai ierobežotu Krievijas ekonomisko ietekmi Eiropas tirgū, tostarp apturot Krievijas dempingu Latvijas jutīgākajās eksporta nozarēs. Viņa norādīja, ka ārlietu dienests kopā ar LIAA palīdzējis uzņēmējiem stiprināt eksportu un piekļuvi tirgiem, kā arī organizējis Latvijas pārstāvniecību 177 starptautiskās izstādēs.
Ministre uzsvēra arī Latvijas turpmāko atbalstu Ukrainai, norādot, ka Eiropas finansējums nākamajiem gadiem ir nodrošināts un Latvija turpinās sniegt gan militāru, gan enerģētisku palīdzību. Viņa atgādināja, ka pērn Latvija papildus ziedojusi aprīkojumu un tehnisko palīdzību vairāku miljonu eiro apmērā.
Braže norādīja, ka būtisku starptautisku atzinību apliecina arī Latvijas ievēlēšana ANO Drošības padomē, kur Latvija aktīvi aizstāv Ukrainu un izgaismo Krievijas starptautiskos noziegumus. Tāpat Latvija publiski nosoda Irānas režīma militāro atbalstu Krievijai.
Runājot par ekonomiku, ministre uzsvēra zinātnes un inovāciju nozīmi, tostarp attīstību dronu, kvantu tehnoloģiju un mākslīgā intelekta jomās.
Noslēgumā Braže uzsvēra, ka aktīva un skaidri Latvijas interesēs balstīta ārpolitika paliks nemainīgs valsts uzdevums, jo par Latvijas interesēm rūpēties spēj tikai pati Latvija.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka ziņojumā norādīts, ka līdz šim pozitīvi virzīta vai sasniegta vairāk nekā puse Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam (NAP 2027) mērķu, lai gan plāna īstenošanu būtiski ietekmējuši Covid‑19 pandēmija un Krievijas sāktais karš pret Ukrainu. Siliņa uzsvērusi, ka ārējie faktori joprojām nosaka sabiedrības noskaņojumu un ekonomikas dinamiku, tādēļ progresu nevarot vērtēt tikai pēc rādītājiem.
Pozitīvas tendences esot 51,4% mērķu, taču vairākās jomās, īpaši ģimeņu atbalstā un uzņēmējdarbības vidē, situācija vērtējama kā kritiska, un bez būtiskām politikas izmaiņām mērķu sasniegšana būšot sarežģīta. Par prioritārām jomām turpmāk noteikta saliedētība, tiesiskums, drošība un produktivitātes un eksporta veicināšana.
Vienlaikus secināts, ka daudzos rīcības virzienos progress tomēr ir redzams, un nepieciešams turpināt darbu, gatavojoties nākamā attīstības plāna izstrādei. Laikā no 2021. līdz 2024. gadam NAP 2027 mērķu sasniegšanā ieguldīti 13,87 miljoni eiro.
