Pasaulē
Grozījumu mērķis bija "nodrošināt caurskatāmību valsts sniegtajā atbalstā Ukrainai kopš 2022. gada".
Grozījumi paredzēja, ka Valsts kontrolei līdz 2026. gada 31. martam jāsagatavo revīzijas ziņojums par politiskās, militārās, finanšu, attīstības sadarbības un humanitārās palīdzības izlietojumu. Savukārt līdz 2026. gada 15. aprīlim par revīzijas rezultātiem jāziņo Saeimai.
Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka Latvija kopš kara sākuma Ukrainai sniegusi palīdzību 966 miljonu eiro apmērā, tostarp militāro atbalstu, palīdzību civiliedzīvotājiem Latvijā, humāno palīdzību un atbalstu Ukrainas valdībai, kā arī reformu un rekonstrukcijas atbalstu.
Partijas pārstāvji uzskata, ka grozījumu nepieciešamību pastiprinājusi sabiedrības rezonanse pēc informācijas par korupcijas skandālu Ukrainas uzņēmumā "Enerhoatom", kur minēta arī Latvijas iesaiste.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Ukrainas Nacionālais korupcijas apkarošanas birojs un Specializētā korupcijas lietu prokuratūra 10. novembrī paziņojuši, ka atklājuši vērienīgu korupcijas shēmu ap valsts enerģētikas uzņēmumu "Enerhoatom".
Skandāls Ukrainā izraisījis augstu amatpersonu demisijas, tostarp prezidenta kancelejas vadītāja Andrija Jermaka, kurš sola sadarboties ar izmeklēšanu.
Mediji ziņojuši, ka lieta saistīta ar plašu shēmu, kuras pavedieni ved uz aptuveni 12 valstīm, tostarp Latviju. Latvijas vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs norādījis, ka Eiropas Savienības (ES) vēstnieki tikušies ar Ukrainas izmeklētājiem un Latvija ir gatava sniegt palīdzību, ja tāda būs nepieciešama.
Vienlaikus Latvijas prokuratūra pagaidām nekomentē, vai saņemts Ukrainas lūgums par tiesisko palīdzību saistībā ar korupcijas skandālu uzņēmumā "Enerhoatom".
