Pasaulē
Debatēs par attiecīgo priekšlikumu deputāts Gunārs Kūtris (ZZS) norādīja, ka pēc pārrunām ar kolēģiem zinātniekiem, krimināltiesību ekspertiem Latvijas Universitātē viņam radušās bažas, ka pēc šādām izmaiņām valsts amatpersonas varētu sodīt par kukuļņemšanu arī pēc parastu dāvanu pieņemšanas.
Parlamentārietis norādīja, ka runa ir par kukuļa došanu pēc darbības izdarīšanas bez iepriekš dota apsolījuma dot kukuli.
Kūtris piemēra veidā minēja situāciju, kad valsts amatpersona būs rīkojusies likumīgi, pilnīgi normāli izlemjot kaut ko kādā konkursā vai veicot kādas citas darbības. "Pie šīs amatpersonas atnāk cilvēks, kurš šajā situācijā, iespējams, ir ieguvējs, un [amatpersonai] pasniedz dāvanu. Pēc šīs jaunās redakcijas iznāk, ka tā ir kukuļdošana," vērsa uzmanību Kūtris.
Deputāts skaidro, ka atbalstītais priekšlikums paredz ieviest jaunu kukuļdošanas sastāvu, kas līdz šim nebija krimināli sodāms, jo, ja cilvēks "jums sniedz dāvanu kā pateicību par jūsu darbu," tad šāda rīcība būs kriminalizējama kā noziedzīgs nodarījums. Kūtra ieskatā, ar šādu soli tiktu devalvēts kriminālprocess, tāpēc viņš aicināja šo normu neatbalstīt.
Savukārt Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) saistībā ar šiem grozījumiem uzsvēra, ka, "ja kāds jūsu draugs apsveic jūs dzimšanas dienā, jums nav pamata uztraukties, ka jums būs par to kriminālatbildība".
"Bet, ja kādam dod kukuli, par to atbildība ir paredzēta gan," sacīja Judins, reizē skaidrojot, ka, lai kādu sauktu pie kriminālatbildības, ir jākonstatē noziedzīga nodarījuma sastāvs.
"Ja pie kāda deputāta pēc tam, kad viņš jau pabeidza pildīt par savus pienākumus, kāds atnāks un teiks "paldies tev par to balsojumu, pateicoties tam, es varu turpināt savu biznesu," un principā būs skaidrs un saprotams, ka tāds deputāts arī gaidīja varbūt tādu pateicību... tad jā, šajos gadījumos atbildība ir iespējama," skaidroja Juridiskās komisijas vadītājs.
Judins norādīja, ka būtu nepareizi domāt, ka likumu piemēros nepareizi, saucot pie atbildības par dzimšanas dienas dāvanām.
Par šodien atbalstīto precizējumu paredzēts turpināt spriest, kad likumprojekts tiks gatavots izskatīšanai galīgajā lasījumā.
Atbilstoši ģenerālprokurora priekšlikumam likumā plānots precizēt, ka sodu piemēro par kukuļa, tas ir, materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, došanu vai piedāvāšanu vai par kukuļa apsolīšanu pēc tā pieprasīšanas personiski vai ar starpnieku valsts amatpersonai pirms vai pēc tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarījusi kādu darbību vai pieļāvusi kādu bezdarbību, neatkarīgi no tā, vai dotais, piedāvātais vai apsolītais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai.
Lielākā daļa no šīs normas ir spēkā jau pašlaik, bet tā papildināta ar vārdiem "pirms vai pēc tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarījusi kādu darbību vai pieļāvusi kādu bezdarbību".
Precizējums nepieciešams, jo pašreizējais formulējums rada strīdus gadījumos, ja kukulis dots, piedāvāts vai apsolīts pēc tam, kad valsts amatpersona ir jau veikusi darbību vai pieļāvusi bezdarbību, un kriminālprocesā nav konstatēta kāda iepriekšēja noruna starp potenciālo kukuļa devēju un kukuļa ņēmēju pirms valsts amatpersonas attiecīgās darbības vai bezdarbības.
Prokuratūra priekšlikumam sniedza arī tiesību zinātnes atziņu pamatojumu, cita starpā, ka, ja cilvēks pirms valsts amatpersonas darbības ir devis kaut kādus mājienus, ka vēlāk pēc darbības izdarīšanas tiks iedots labums, tad par šādiem gadījumiem Krimināllikuma attiecīgais pants paredz kriminālatbildību, jo šādus mājienus nenoliedzami var atzīt vai nu par kukuļa piedāvāšanu, vai, ja kukulis ir pieprasīts, par apsolīšanu.
Tāpēc ģenerālprokurors piedāvā, lai novērstu šaubas par to, vai kukulis, pateicība ir uzskatāma par kriminālsodāmu ne tikai tad, kad iepriekš (pirms kukuļa došanas) ir pastāvējusi koruptīvā vienošanās, bet ja tādas nav bijis vai arī tāda nav pierādīta.
Šie grozījumi nav attiecīgās normas robežu paplašināšana, bet jau esošā tiesiskā stāvokļa precizēšana, skaidro prokuratūrā.
