Pasaulē
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), otrdienas sanāksmē piedalījās visu BJVP dalībvalstu ārlietu ministri, un Eiropas Savienības Ārējās darbības dienesta ģenerālsekretāre.
Sanāksmes dalībnieki apmainījās ar viedokļiem par Baltijas jūras reģiona sadarbības aktualitātēm un šībrīža izaicinājumiem, tajā skaitā saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmiju un sadarbību tās seku novēršanā.
Rinkēvičs uzsvēra "BJVP reformu rīcības plāna 2018 - 2020" nozīmi, kas tika apstiprināts Latvijas prezidentūras noslēgumā un ieviests Dānijas prezidentūras laikā.
Viņaprāt, reformu rīcības plāns akcentēja nepieciešamību BJVP tās darbībā kļūt elastīgākai, inovatīvākai un produktīvākai, spējīgai ciešāk un efektīvāk sadarboties ar citiem partneriem reģionā, vienlaikus nezaudējot savu unikalitāti un fokusētu praktisko darbību, reģionālo sadarbības formātu un organizāciju, tostarp BJVP, augsto nozīmi spēcīga Baltijas jūras reģiona attīstībā.
Sanāksmes laikā īpaši tika uzsvērta jauniešu iesaistīšanas nozīme jomās, kas ir aktuālas Baltijas jūras reģiona sadarbības dienaskārtībā, piemēram, vides un klimata jautājumu risināšanā. Sanāksmes noslēgumā ārlietu ministri pieņēma noslēguma deklarāciju.
Dānija prezidentūru BJVP pārņēma no Latvijas 2019.gada 1.jūlijā un 2020.gada 30.jūnijā to nodos Lietuvai. Baltijas jūras valstu padomē darbojas trīs Baltijas valstis, piecas Ziemeļvalstis, kā arī Krievija, Polija, Vācija un Eiropas Savienība. BJVP ir izveidota 1992.gadā.
