Pasaulē
Pie šāda secinājuma viņš nācis, iepriekš vērojot jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu kā politiķi un redzot viņa priekšvēlēšanu kampaņu. Skaidrs, ka jebkurš teorētisks miera sarunu vai pamiera sarunu, vai vienalga kādu sarunu rezultāts tiks analizēts un diskutēts no tāda viedokļa, kuram tas ir panākums un kuram nē, uzskata Riekstiņš.
Vienlaikus vēstnieks nedomā, ka ir iespējamas tādas pušu sarunas, kurās Ukraina būtu "vienkārši kā šādu sarunu gala produkta saņēmēja bez savām balsstiesībām".
Diplomātam šobrīd neesot zināmas ne vismazākās indikācijas no Maskavas, ka tā būtu reāli gatava jebkādām miera sarunām. Kaut arī Krievijas diktators Vladimirs Putins ik pa laikam apgalvo, ka ir gatavs sarunām, vienmēr seko piebilde par nosacījumiem, kuri faktiski nozīmētu Ukrainas kapitulāciju. "Es domāju, ka uz tādām sarunām nebūtu gatavs Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vai demokrātiskās Ukrainas politiskā vadība, un nedomāju, ka uz tādām sarunām būtu gatava ASV jaunievēlētā prezidenta administrācija, jo šāds sarunu rezultāts nozīmē, ka Rietumi ir zaudētāji," intervijā "Dienai" izteicies Riekstiņš.
Viņš arī ir atturīgs prognozēs par to, cik drīz pēc stāšanās ASV prezidenta amatā Tramps sāks kādas sarunas par Krievijas sāktā kara Ukrainā izbeigšanu.
Vēstnieks atzinīgi novērtē pret Krieviju vērsto sankciju efektu, norādot, ka tās darbojas, jo Krievijas ekonomika brūk un stagnē. Tas, visticamāk liegšot Krievijai ilgtermiņā uzturēt finansiāli augstas intensitātes karadarbību. "Viņi var stāstīt, ka viss ir jauki, bet tas nav iespējams," uzskata Riekstiņš.
Vaicāts, vai domā, ka Krievijai patiesībā vajag pamieru, diplomāts atbildējis, ka tas ļautu Krievijai "ievilkt elpu un pa jaunam bruņoties".
