Pasaulē
Viņa pastāstīja, ka domē 29.augustā tiks sasaukta ārkārtas sēde, par ko deputātus informējis Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai").
Kā skaidroja Finanšu ministrijas pārstāve, finanšu stabilizācijas process nozīmē, ka pašvaldība nevarēs patstāvīgi pieņemt lēmumus bez ministrijas finanšu uzrauga akcepta.
Sēdē nepiedalījās neviens Rēzeknes domes vadības pārstāvis.
Likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nosaka kārtību, kādā tiek veikta pašvaldību finanšu stabilizācija, lai nodrošinātu likumā noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi gadījumos, kad pašvaldības nonākušas ārkārtējās finansiālās grūtībās.
Par pašvaldības parāda saistībām atzīstami izdevumi kredītu un kredītu procentu nomaksai un izdevumi sakarā ar pašvaldības sniegtajiem galvojumiem, kā arī nokavētie maksājumi, soda naudas un citi ar šiem maksājumiem saistītie izdevumi.
Stabilizācijas pieteikuma izskatīšanai un pašvaldības domes apstiprinātā finanšu stabilizācijas projekta saskaņošanai finanšu ministrs izveido pastāvīgu komisiju, kurā tiek iekļauti Finanšu ministrijas, Ministru kabineta noteiktas institūcijas, kura pārrauga pašvaldību darbu, un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.
Kā ziņots iepriekš, saistībā ar Rēzeknes pilsētas pašvaldības finansiālajām grūtībām, budžetā konstatējot 3,9 miljonu eiro trūkumu, pašvaldībā tiek meklētas iespējas samazināt budžeta izdevumus. Izskanējuši priekšlikumi samazināt darbinieku skaitu pašvaldībā un mazināt sociālo atbalstu iedzīvotājiem.
