Mājas virtuve
RU Otrdiena, 16. Decembris Rīt: Alvine

Republikas diena: Kazahstāna — 35 gadi ceļa, pārmaiņu un perspektīvu

Spēcīga ekonomika, ilgtspējīgas reformas un “Vidējās lielvalsts” loma. Kazahstāna atzīmē Republikas dienu ar pārliecinošu skatu nākotnē un stingru pamatu uz reālajiem sasniegumiem pēdējos gados.

25. oktobrī Kazahstāna atzīmē Republikas dienu — nozīmīgu datumu savā mūsdienu vēsturē, kas simbolizē ceļa sākumu uz neatkarību un valsts suverenitātes nostiprināšanu. Tieši šajā dienā 1990. gadā Parlaments pieņēma deklarāciju par valsts suverenitāti.

Jaunā laika ekonomika: rezultāti un ambīcijas

Kazahstāna pilnībā pārveidojusi savu ekonomisko sistēmu, pārorientējot to uz inovatīvām attīstības “sliedēm”. Ir izveidotas jaunas nozares un rūpniecības klasteri. Pakāpeniski attīstās finanšu un banku sektors, IT industrija, transports un loģistika u.c.

Izveidotā labvēlīgā vide ir piesaistījusi vairāk nekā 450 miljardus ASV dolāru tiešo ārvalstu investīciju.
Veiksmīgi īstenots ambiciozs projekts - galvaspilsētas pārcelšana uz Astanu, kas kļuvusi par jaunās Kazahstānas simbolu. Pilsēta devusi spēcīgu ekonomisku impulsu, kļuvusi par reģiona finanšu un kultūras centru, kur koncentrētas valsts pārvaldes institūcijas, inovatīvi projekti un uzņēmējdarbības aktivitāte.

Šeit tiek īstenotas vērienīgas iniciatīvas, kas veido nākotnes Kazahstānas tēlu. Viena no tām - Starptautiskais finanšu centrs “Astana”, kas darbojas pēc Lielbritānijas vispārējās tiesību sistēmas principiem, nodrošinot investoru tiesību aizsardzību. Šobrīd centrā reģistrētas vairāk nekā 4000 kompāniju no 80 valstīm, un investīciju apjoms pārsniedzis 16 miljardus dolāru.

Visu ekonomisko pārmaiņu pamatā ir mērķis nodrošināt iedzīvotāju labklājību un viņu konstitucionālās tiesības uz kvalitatīvu izglītību, veselības aprūpi un sociālajiem pabalstiem. Visā valstī tiek būvētas jaunas skolas, slimnīcas, kultūras un sporta objekti. Sociālā joma paliek budžeta politikas prioritāte — ik gadu tās finansēšanai tiek atvēlēti ap 18,5 miljardiem dolāru. Sociāli neaizsargātās sabiedrības grupas saņem valsts garantētu atbalstu.

Mazais un vidējais bizness - turpmākās ekonomikas attīstības pamats

Kazahstāna mērķtiecīgi palielina vidējā biznesa īpatsvaru ekonomikā - līdz 2029. gadam no pašreizējiem 7% līdz 15%. Tiek īstenota politika, kas atbalsta vietējos uzņēmējus: attīstības institūcijas piedāvā izdevīgus kredītus un palīdz eksportā. Brīvajās ekonomiskajās zonās darbojas nodokļu atvieglojumu un uzņēmējdarbības veicināšanas režīms.

Valsts jau ir atcēlusi vairāk nekā 10 000 novecojušu regulējumu, ievieš digitālos pakalpojumus un vienkāršo atskaitīšanos.

Jaunais industrializācijas posms

Pēdējos gados uzsākti 17 lieli projekti, kas balstīti uz vietējo izejvielu izmantošanu un jaunām tehnoloģijām. To vidū - polipropilēna, ķīmisko mēslojumu, būvmateriālu, gāzes pārstrādes un automobiļu rūpniecības uzņēmumi, kā arī metalurģijas klasteru objekti.

Kopš 2021. gada kopā ar Franciju un Ķīnu Kazahstāna ražo kodoldegvielas komplektus atomelektrostacijām. Valsts jau ieņem pirmo vietu pasaulē urāna ieguvē un plāno līdz 2030. gadam nodrošināt līdz trešdaļai globālā tirgus.

2024. gada referenduma rezultātā iedzīvotāji atbalstīja atomelektrostacijas būvniecību, kas paver ceļu pilna kodolcikla izveidei - no urāna ieguves līdz elektroenerģijas ražošanai. Plānots uzbūvēt trīs atomelektrostacijas.

Transports un digitālā infrastruktūra

Izmantojot izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, Kazahstāna attīsta loģistiku. Tikai 2025. gadā paredzēts izbūvēt un atjaunot 13 000 km autoceļu - rekords valstij. Vienlaikus notiek dzelzceļu modernizācija, multimodālo mezglu celtniecība un sauszemes ostu attīstība pie Ķīnas robežas.

Kazahstāna integrējas globālajās piegādes ķēdēs, paplašinot koridorus starp Ķīnu, Eiropu, Kaspijas un Melnās jūras valstīm. Jauns perspektīvs maršruts ir “Vidējais koridors”, kas savieno Austrumus un Rietumus caur Kazahstānu.

Notiek arī strauja valsts digitalizācija - digitalizēti gandrīz 100% valsts pakalpojumu, un pēc tiešsaistes pakalpojumu līmeņa Kazahstāna ir pasaules pirmajā desmitniekā.

Mākslīgā intelekta (MI) ieviešana kļuvusi par valdības galveno prioritāti. 2025. gada oktobrī Astanā darbu sācis Nacionālais mākslīgā intelekta centrs. MI tiek integrēts izglītībā, valsts pārvaldē un nacionālajos uzņēmumos.

Pie Almati tiek veidota unikāla digitālā pilsēta - Alatau City, kas kļūs par inovāciju un jaunuzņēmumu centru, piesaistot IT uzņēmumus un jaunus speciālistus.

Lauksaimniecība - pārtikas drošības pamats

Valsts atbalsta rezultātā lauksaimniecības IKP pēdējo piecu gadu laikā ir dubultojies. 2024. gadā sasniegts rekords - 26 miljoni tonnu kviešu. Tiek audzētas jaunas lauksaimniecības kultūras.

Prioritāte ir gaļas lopkopības attīstība, izmantojot plašus ganību resursus un izdevīgu ģeogrāfisko novietojumu. Būtiski palielinājies gaļas un gaļas produktu eksports.

Lai palielinātu rentabilitāti, tiek pilnveidoti pieejamas kreditēšanas mehānismi, ieviestas modernas agrotehnoloģijas un veicināta loģistika. Tiek paplašināta piekļuve eksporta tirgiem.

Jaunās nozares: retzemju materiāli

Kazahstāna aktīvi attīsta retzemju elementu ieguvi un pārstrādi, stiprinot savas pozīcijas globālajā stratēģisko resursu tirgū. Valsts jau ražo 18 no 34 materiāliem, kurus Eiropas Savienība atzinusi par kritiski svarīgiem. Tiek veidota pilna ražošanas ķēde - no ieguves līdz gatavam produktam.

Kazahstāna tiecas kļūt par uzticamu retzemju elementu piegādātāju Eiropai un Āzijai, nodrošinot stabilitāti augošā pasaules pieprasījuma apstākļos.

Starptautiskā atzinība un ieguldījums globālajā stabilitātē

No neatkarības pirmajiem gadiem Kazahstāna īsteno līdzsvarotu un miermīlīgu ārpolitiku. 1990. gadu sākumā valsts brīvprātīgi atteicās no ceturtā lielākā kodolieroču arsenāla pasaulē un slēdza Semipalatinskas kodolpoligonu, tā apliecinot savu apņemšanos drošībai un atbildībai.

2006. gadā tika parakstīts līgums par kodolieroču brīvās zonas izveidi Centrālajā Āzijā, bet 2015. gadā - pieņemta Kazahstānas iniciatīva par Vispārējo deklarāciju par pasauli bez kodolieročiem ANO Ģenerālajā asamblejā.

Kazahstāna ir viena no retajām valstīm, kas mierīgi un konsekventi pabeigusi savu valsts robežu delimitāciju un demarkāciju.

Stratēģiski svarīgas ir attiecības ar Eiropas Savienību, kas ir lielākais tirdzniecības partneris un investors (vairāk nekā 30% ārējās tirdzniecības un gandrīz puse no tiešajām investīcijām). Starp ES partneriem īpašu vietu ieņem Latvija, ar kuru Kazahstānai ir draudzīgas un produktīvas attiecības.

Kazahstāna ir nostiprinājusies kā “vidējā lielvalsts” un atbildīgs starptautisko procesu dalībnieks. 2024. gadā Astana vēlreiz apliecināja savu reputāciju, uzņemot miera sarunas starp Armēniju un Azerbaidžānu.

Valsts demonstrē spēju apvienot puses pie sarunu galda, sekmējot globālo stabilitāti un dialogu starptautiskajā arēnā. Kazahstāna uztur cieņpilnas un abpusēji izdevīgas attiecības ar visām pasaules valstīm un turpina stiprināt daudzpusēju sadarbību Centrālajā Āzijā, sekojot principam:

“Veiksmīga Centrālā Āzija - veiksmīga Kazahstāna.”

Cilvēki kā pārmaiņu virzītājspēks

Galvenā Kazahstānas vērtība ir tās cilvēki. Valsts ieņem 36. vietu ANO globālajā izglītības indeksā un ir starp desmit valstīm ar augstāko lasītprasmes līmeni. Izglītota un ambicioza jaunatne kļūst par progresa un inovāciju dzinējspēku.

Tiek veidotas partnerības ar globālajiem tehnoloģiju līderiem - Microsoft, Amazon, Mastercard. Kazahstāna pakāpeniski kļūst par augsto tehnoloģiju izglītības un pētniecības centru.

Valstī darbojas 23 prestižu ārvalstu universitāšu filiāles, bet vēl 6 gatavojas atvēršanai - no ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Dienvidkorejas, Ķīnas un Indijas. Kazahstānas augstskolas kļūst par reģionālu studentu piesaistes punktu, veidojot pamatu valstij kā globālam izglītības centram Centrālajā Eirāzijā.

Noslēgums: kurss uz ilgtspējīgu attīstību

Republikas diena nav tikai vēsturisks datums. Tā ir nacionālās brieduma, iekšējā spēka un stratēģiskās izvēles simbols. No suverenitātes deklarācijas līdz starptautiskai atzinībai Kazahstāna pārliecinoši raugās nākotnē - balstoties uz savām vērtībām, resursiem un cilvēkkapitālu, tā turpina ceļu uz ilgtspējīgas, taisnīgas un konkurētspējīgas valsts veidošanu, kas ir atvērta visai pasaulei.

 

Notiek ielāde
Notiek ielāde
Notiek ielāde
Notiek ielāde
Notiek ielāde