Pasaulē
Viņš skaidroja, ka situācija frontē joprojām ir sarežģīta un Rietumu valstu atbalsts Ukrainai nav pietiekams. Pērn lielu daļu militārā atbalsta Ukrainai nodrošinājušas ziemeļvalstis, tostarp Latvija, ko nevar uzskatīt par lielām ekonomikām un militārām lielvalstīm. Rajevs pauda neizpratni, kāpēc Ukrainas atbalstā ar reālu palīdzību intensīvāk neiesaistās arī citas Eiropas valstis.
Runājot par Eiropas valstu karavīru iespējamo nosūtīšanu uz Ukrainu, Rajevs akcentēja, ka pašlaik nav skaidrs, kāds būtu šādas darbības formāts, jo patlaban netiek plānots uz fronti sūtīt tādus spēkus, kas varētu iesaistīties reālā karadarbībā, drīzāk tikai nodrošināt morālu atbalstu. Vienlaikus viņš atzina, ka Eiropas valstu karavīru iesaiste militārās aktivitātēs gan nozīmētu Eiropas un NATO dalību karā.
Rajevs uzsvēra, ka pozīcija par ASV palīdzības apmēra palielināšanos pēc Donalda Trampa prezidentūras termiņa beigām patlaban ir salīdzinoši tālas nākotnes jautājums, kas nozīmētu, ka Ukrainai būtu jākaro vēl trīs gadus, kas savukārt nestu ļoti lielus zaudējumus. Tas eksperta ieskatā nebūtu labākais risinājums.
Ukraina ir spējusi izmantot Krievijas armijas vājās vietas, lai nodrošinātu atsevišķus pretuzbrukumus, piemēram, vājo komunikāciju un datu apmaiņu starp vienībām, tomēr situācija aizvien ir sarežģīta.
Rīt, 24. februārī, apritēs četri gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
