Mājas virtuve
RU Piektdiena, 19. Decembris Rīt: Lelde, Sarmis

PVN palielināšana Latvijas presei krievu valodā ietekmēs ne tikai krievus, bet visus – izdevējs Andrejs Kozlovs

Sākot ar 2026. gadu, Latvijā ieviesīs standarta 21% PVN likmi grāmatām un presei krievu valodā. Grāmatas un prese latviešu un ES valodās arī turpmāk tiks apliktas ar samazināto 5% likmi. Komentējot šo lēmumu, Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis norādīja, ka, “šķiet, uz demokrātiju tiek izdarīts spiediens”. Izdevējs Andrejs Kozlovs (nedēļas laikraksti “Vesti”, “Sem Sekretov”, “Subbota”) minēja vēl vienu argumentu: tas iznīcinās veselu Latvijas ekonomikas nozari.

Drukāšana, piegāde, laikrakstu un grāmatu pārdošana ir vesela nozare, kurai, būsim godīgi, nesokas īsti labi. Tūlītēja četrkārša PVN likmes palielināšana to ietekmēs postoši. Lūk, detalizētāk!

1. Latvijā jau patlaban katru mēnesi tiek slēgti vairāki avīžu kioski, jo pārdošanas apjomi nesedz to uzturēšanas izmaksas. Pēc PVN palielināšanas krievu presei cenas neizbēgami pieaugs, bet pārdošanas apjomi kritīsies – nevienam nav ilūziju par mūsu iedzīvotāju pirktspēju, vai ne? Cilvēki vienkārši pirks mazāk. Tas nozīmē, ka mazumtirdzniecības vietu skaita samazināšanās vēl vairāk paātrināsies.

2. Pārdošanas apjomu samazināšanās nozīmē mazāk pasūtījumu Latvijas tipogrāfijām. Un tās tāpat nav gluži pārpildītas ar pasūtījumiem. Neizslēdzu iespēju, ka tāpēc dažām tipogrāfijām nāksies atlaist darbiniekus vai vispār izbeigt darbību.

3. Abonēšanas cenas palielināšana mūsu apstākļos nozīmē abonentu skaita samazināšanos. Tas ir tieši saistīts ar Latvijas Pastu, kur samazināsies abonentu skaits. Arī tur atkarība ir tieši tāda pati – mazāk abonentu nozīmē augstākas izmaksas atlikušo apkalpošanai, un Pastam būs vai nu jāpalielina valsts budžeta subsīdijas, vai arī jāsaskaras ar kārtējo darbinieku atlaišanu.

4. Krievu prese – tāpat kā latviešu prese – informāciju pērk no Latvijas ziņu aģentūrām, galvenokārt no LETA. Tas arī tām palīdz saglabāt savu žurnālistu un fotogrāfu personālu. Problēmas krievu presē ziņu aģentūrām nozīmē abonentu skaita samazināšanos – mazāk naudas, tātad arī tur būs jāatlaiž kādi darbinieki.

Tas viss kopā izraisīs darbavietu zudumu un nodokļu ieņēmumu samazināšanos. Finanšu ministrs ir aprēķinājis, ka PVN palielināšana krievu presei budžetā papildu dos miljonu eiro. Nez, vai kāds ir aprēķinājis, cik miljonus budžets var zaudēt visa iepriekšminētā rezultātā? Vai vispār kāds valdībā saprot, ka jebkurš lēmums par nodokļu paaugstināšanu nekavējoties izraisa virkni seku ikvienā nozarē, uz ko tas attiecas.

Visbeidzot, daudzām Latvijas izdevniecībām tagad ir gan latviešu, gan krievu plašsaziņas līdzekļi. Tas tām palīdz saglabāt konkurētspēju Eiropas tirgū. Nepavisam nav skaidrs, kāpēc valdība vēršas pret to konkurētspēju – vienīgais rezultāts būs tirgus atbrīvošana globālajiem spēlētājiem, kurus neinteresē ne vietējās tipogrāfijas, ne vietējās darbavietas. Un tie nemaz nav nodokļu maksātāji. Īsāk sakot, es neredzu nekādu ekonomisko loģiku lēmumā paaugstināt PVN presei krievu valodā. Kur tad tā ir?

Notiek ielāde
Notiek ielāde
Notiek ielāde
Notiek ielāde
Notiek ielāde

Ziemassvētku brīvdienas varētu sākties ar kailsalu

19/1
Lasīt