Pasaulē
Migrantu integrācijas politikas indeksa ziņojums analizē imigrantu integrācijas politiku ES valstīs. Tas mēra imigrantu integrācijas politiku astoņās jomās: darba tirgū, izglītībā, ģimenes atkalapvienošanā, pastāvīgās uzturēšanās tiesībās, piekļuvē pilsonībai, politiskajā līdzdalībā, pretdiskriminācijā un veselības aprūpē. Jaunākais pētījums aptver 27 ES valstis laika posmā no 2020.gada līdz 2024.gada sākumam.
Latvijas sniegums indeksā ir novērtēts ar 36 no 100 punktiem, kas raksturo valsts integrācijas politiku kā drīzāk nelabvēlīgu. Rezultāts ir zemāks par ES vidējo rādītāju visās astoņās analizētajās jomās, atzīme'"Providus".
Piemēram, izglītībā Latvija novērtēta ar 26 no 100 punktiem. Tas liecina par sistēmiska un organizēta atbalsta trūkumu imigrantu bērnu iekļaušanai izglītības sistēmā, norāda "Providus". Savukārt darba tirgus mobilitātē saņemti 33 punkti, kas norāda uz mērķētu pasākumu trūkumu, lai veicinātu iebraucēju iekļaušanos darba tirgū atbilstoši viņu kvalifikācijai.
Ziņojumā secināts, ka atbalsta pasākumi vairākās jomās tiek īstenoti kampaņveidīgi, nevis sistēmiski. Kopš 2020.gada Latvijas kopējais vērtējums nav būtiski mainījies.
Saskaņā ar Kultūras ministrijas datiem 2024.gada nogalē Latvijā bija reģistrēti 131 709 ārvalstu pilsoņi. Savukārt Eiropas Migrācijas tīkla informācija liecina, ka trešo valstu pilsoņu skaits ar tiesībām uz nodarbinātību ir pieaudzis no 6609 personām 2013.gadā līdz 19 825 personām 2024.gadā.
Saglabājoties migrācijas pieaugumam, pieaug nepieciešamība pēc efektīviem integrācijas risinājumiem darba tirgus pieejamības un latviešu valodas apguves jomā, norāda "Providus". Pretējā gadījumā pastāv risks, ka daļai jauno Latvijas iedzīvotāju būs grūtības atrast darbu, apgūt valodu vai orientēties nodokļu sistēmā.
Tas ilgtermiņā var radīt izaicinājumus sabiedrības saliedētībai un veicināt sociālo saspīlējumu, brīdina "Providus".
Rīku izstrādājusi "Migration Policy Group" sadarbībā ar Barselonas Starptautisko lietu centru.
