Pasaulē
""Progresīvie" uzskata, ka mums nepieciešams vienoties par skaidru sistēmu, kā tiek celta minimālā alga. Piemēram, mēs atbalstītu, ka minimālā alga tiek noteikta 50% apmērā no vidējās algas," sacīja Šuvajevs.
Politiķis uzsvēra, ka šāda pieeja ļautu izvairīties no ikgadējām politiskām debatēm un neskaidrības par nākamā gada minimālās algas apmēru. Vienlaikus tas mazinātu nepieciešamību argumentēt izmaiņas ar atsaucēm uz valsts budžeta iespējām.
Pēc Šuvajeva teiktā, šāda sistēma varētu nodrošināt arī straujāku minimālās algas pieaugumu nekā tas nereti tiek prasīts sociālo partneru diskusijās. "Nākamā gada minimālā alga potenciāli varētu būt pat lielāka nekā to pieprasa Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība," sprieda politiķis.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka diskusija par minimālās algas turpmāku paaugstināšanu ir iespējama, taču tajā nedrīkst iesaistīties vairāksolīšanā, īpaši priekšvēlēšanu laikā, aģentūrai LETA sacīja "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics (JV).
Viņš atgādināja, ka iepriekš tika panākta vienošanās par darbaspēka nodokļu izmaiņām, kurās iesaistījās gan darba devēji, gan darba ņēmēji. Šo izmaiņu rezultātā lielākajai daļai nodokļu maksātāju samazinājās nodokļu slogs un pieauga ienākumi "uz rokas". Tāpat vienošanās rezultātā tika palielināts neapliekamais minimums pensijām līdz 1000 eiro, kas faktiski atbrīvoja aptuveni 98% pensionāru no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas no pensijām.
Jurēvics norādīja, ka tajā pašā laikā tika panākta arī vienošanās par minimālās algas pakāpenisku celšanu. Pašlaik arodbiedrības aicina uz straujāku minimālās algas pieaugumu, un politiķis atzina, ka šis jautājums ir apspriežams, taču tas jādara kopā ar sociālajiem partneriem - darba devējiem un darba ņēmējiem - nākamā gada budžeta kontekstā.
JV frakcijas vadītājs uzsvēra, ka minimālās algas kāpumam ir gan pozitīva, gan iespējama negatīva ietekme. No vienas puses, tas uzlabo mazāk aizsargāto iedzīvotāju finansiālo situāciju un var mazināt nabadzības risku, savukārt, no otras puses, pārāk straujš un nesabalansēts kāpums var radīt riskus, tostarp veicināt ēnu ekonomiku.
Jurēvics arī norādīja, ka patlaban negrib piedalīties politiskā sacensībā par solījumiem, cik lielai vajadzētu būt minimālajai algai. Viņaprāt, objektīvs lēmums par tās apmēru, visticamāk, tiks pieņemts nākamajā Saeimas sasaukumā saistībā ar valsts budžeta pieņemšanu.
Vienlaikus viņš atzina, ka jautājums par lielāku pieaugumu ir diskutējams, īpaši gadījumā, ja vienlaikus tiktu pieņemti grozījumi Darba likumā, kas padarītu darba tiesiskās attiecības elastīgākas.
Iepriekš Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) piedāvājums par minimālās algas pieaugumu 2027. gadā nav pietiekami ambiciozs, ņemot vērā Latvijas atpalicību no kaimiņvalstīm.
"Uzskatām, ka LBAS piedāvājumam trūkst ambīciju. Latvijā šobrīd ir otrā zemākā minimālā alga Eiropas Savienībā, un tā ir par aptuveni 250 eiro zemāka nekā Lietuvā un par 100 eiro zemāka nekā Igaunijā," norādīja Rokpelnis, uzsverot, ka tuvākajos gados Latvijai būtu jātiecas vismaz uz Igaunijas minimālās algas līmeni.
Vienlaikus ZZS aicina diskusiju par minimālās algas celšanu skatīt plašākā kontekstā, sasaistot to ar izmaiņām darba tiesiskajā regulējumā. "Piedāvājam diskusiju par minimālās algas līmeņa celšanu sasaistīt ar diskusiju par grozījumiem Darba likumā," pauda Rokpelnis.
Kā ziņots, LBAS rosina minimālo algu 2027. gadā palielināt vismaz par 55 eiro, nosakot to 835 eiro mēnesī. Pašlaik minimālā mēneša darba alga Latvijā ir 780 eiro. Arodbiedrības norāda, ka minimālās algas pieauguma temps atpaliek no pārējo algu kāpuma, kā arī uzsver Latvijas zemo atalgojuma līmeni Eiropas Savienības kontekstā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju.
LBAS arī aicina minimālo algu vērtēt kopsakarā ar neapliekamā minimuma palielināšanu un nodokļu atvieglojumiem apgādībā esošām personām, uzsverot šo instrumentu nozīmi mazo ienākumu saņēmēju un ģimeņu atbalstam.
